PKIN

Kultūras un zinātnes pils Varšavā laikā gaitā zaudējusi ar Staļina laiku saistītās asociācijas un pamazām kļūst par pilsētas simbolu. Tā raisa spēcīgas emocijas un lielā mērā joprojām ir neizpētīta – kā savveida citplanētietis. 1952. gadā, kad pils vēl bija plānošanas stadijā, ar monumentālo struktūru tika iecerēts transformēt Varšavas pilsētainavu. Debesskrāpji, kas tagad piepulcējušies pilij rietumu pusē, sacenšas ar ēku mēroga ziņā. Tomēr plašo un tukšo parādes laukumu dēļ pils slejas pāri Varšavai nepārspēta līdz šim brīdim. Pēc Padomju Savienības sabrukuma ik pa laikam tika diskutēts par pils nojaukšanu, lai gan pa īstam šī doma nekad netika apsvērta.

Pili cēla no 1952. līdz 1955. gadam. Celtniecību īstenoja 3500 padomju celtnieki uz bumbu izpostītā 19. gadsimta kvartāla pamatiem pilsētas centrā. Lielāko daļu celtniecības izmaksu sedza padomju valdība. Ļevs Rudņevs, pils galvenais projektētājs, izveidoja projekta modeli, atsaucoties uz Staļina laika “septiņu māsu” debesskrāpjiem Maskavā, kas savukārt tika celti, iedvesmojoties no amerikāņu arhitektūras.

Pils ir mājvieta trim teātriem, Tehnoloģijas muzejam, Evolūcijas muzejam un kinoteātrim, un tas vēl nav viss. Jaunatnes pils, kas atrodas pils ziemeļrietumu korpusā kopā ar peldbaseinu un niršanas platformu, piedāvā dažādas populāras ārpusstundu nodarbības skolēniem, piemēram, mūzikas stundas, modeļu projektēšanas kursus, valodu apmācību, kā arī sportu un interešu klubus. Katru gadu to apmeklē vairāki tūkstoši apmeklētāju vecumā no 6 līdz 19 gadiem.

Tās ēkas daļas, kas ir pieejamas plašākai sabiedrībai, uzkrītoši kontrastē ar “aizkulisēm”. Pilī tiek organizēti ēkas uzturēšanas semināri, kuru laikā tiek veikti remontdarbi un uzlabots interjers. Daudzi no speciālistiem strādā pilī jau vairāk nekā 30 gadu.

Agņeška Rasmus-Zgoželska (Agnieszka Rasmus-Zgorzelska), Centrum Architektury

Jaceks Fota (Jacek Fota) ir ārštata fotogrāfs no Varšavas. Ieguvis maģistra grādu Jūtas Universitātē ASV. Sērija PKIN ir izdota arī grāmatā.