Kā dzīve?

Dzīvei seko nāve. Allaž. Fakts, kas apvieno visu un visus no mums. Kā jauns cilvēks es domāju, ka nomiršu vecumā, varbūt, kad saslimšu, bet noteikti ne tagad. Tik daudz vēl kā ir priekšā. Tiem, kas paliek, pašnāvība vienmēr rada jautājumus par dzīvi. Kāpēc kāds izvēlējās nāvi dzīves vietā?

Pašnāvību skaits Lietuvā ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Tas pat ir viens no augstākajiem pasaulē. Dati liecina, ka pašnāvības biežāk notiek lielpilsētās. Tikmēr lauku apvidos mazāk cilvēku zaudē cerību dzīvei, jo sociālās saites joprojām ir spēcīgākas. Lietuvā, gluži pretēji, vairāk cilvēku izdara pašnāvību laukos. Īpaši liels risks ir vīriešiem vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Alkoholisms, bezdarbs, perspektīvu trūkums un daudzi citi gadījumi ar grūti ieraugāmiem un vēl grūtāk saprotamiem iemesliem.

Iemesli katrai pašnāvībai ir atšķirīgi. Tā nav personiskās brīvības izpausme, bet bieži vien bezcerības un slimības ietekmēts lēmums. Nozīmīga loma ir arī ārējiem, sociālajiem un vides faktoriem. Kopš Otrā pasaules kara un kopš padomju okupācijas, vīriešu pašnāvību skaits pieauga no desmit pašnāvībām uz 100 000 iedzīvotājiem gadā līdz 90. Eksperti runā par kolektīvu traumu un identitātes zudumu, ko, cita starpā, ietekmē Padomju Savienības lauku saimniecību piespiedu kolektivizācija. Taču katras pašnāvības iemesli vienmēr ir sarežģītāki un personiskāki, un tie nevar tikt saistīti tikai ar valsts traumu.

Mans stāsts Kā dzīve? ir ne tikai par fotogrāfiju. Tas ir par cilvēkiem un viņu stāstiem. Es strādāju kopā ar savu darbu galvenajiem varoņiem un lūdzu viņus pierakstīt savus personīgos stāstus. Attēlu paraksti ir svarīga projekta daļa.

Es fotografēju dzīvi, nevis nāvi, jo nāvi nevar redzēt. Varbūt jūs nevarat nofotografēt vēju. Taču varat mēģināt noķert vēja sekas – kokus, kas šūpojas, un viļņus, kas ceļas.

Hanness Jungs (Hannes Jung, 1986) ir fotogrāfs, dzīvo un strādā Berlīnē. Studējis fotogrāfiju Minhenē, Hannoverē un Valensijā. Viņa darbi izstādīti Dānijā, Francijā, Gruzijā, Vācijā, Grieķijā un Lietuvā. Projekts tapis, pateicoties Robert-Bosch-foundation atbalstam.