Latvijas fotogrāmata: Baigais gads
1942. gadā vācu okupācijas laikā izdotā grāmata Baigais gads apkopo fotogrāfijas no padomju pirmās okupācijas perioda Latvijā (17.06.1940–1.07.1941), kas masu deportāciju un slepkavību dēļ Latvijas vēsturē pazīstams ar šādu nosaukumu.
96 lappušu biezā grāmata izdota 25 000 eksemplāros, to sastādījuši rakstnieks un publicists Pauls Kovaļevskis (1912–1979), mākslinieks Oskars Norītis (1909–1942) un izdevējs Miķelis Goppers (1908–1996). Fotogrāfiju autori nav norādīti. Kovaļevskis vācu okupācijas laikā bija dienas laikraksta Tēvija (1941–1945) redaktors. Tēvijas uzdevums bija veidot pozitīvu priekšstatu par vācu režīma aktivitātēm frontē un Latvijā, kā arī izvērst antisemītisma propagandu. Šajā ziņā varam uzskatīt, ka darbs pie grāmatas bija dabisks aroda blakusprodukts. Savukārt Norītis tolaik bija iecienīts grāmatu dizainers. Goppera iesaiste varētu būt bijusi personiska – 1935. gadā viņš dibināja izdevniecību Zelta ābele, bet līdz ar padomju okupāciju 1940. gadā izdevniecības darbība tika pārtraukta, Goppera tēvu apcietināja un 1941. gadā nošāva mežā pie Ulbrokas. Vācu okupācijas laikā izdevniecība darbu atjauno un vienlaikus ar dažādām citām grāmatām, izdod arī Baigo gadu. Izdevumam ir arī vācu versija (1943), kā arī vairāki faksimila izdevumi (1988, 2003).
Grāmatā varam skatīt attēlus no padomju karaspēka ienākšanas, demonstrācijām ielās, jaunām Saeimas vēlēšanām, karavīru izklaidēm, režīma politisko antivaroņu portretiem, kā arī šaušaulīgus kadrus no atraktiem masu kapiem – līķu kalnus un to tuvplānus. Šo izdevumu par iespaidīgu propagandas ieroci padara teksti, it īpaši attēlu paraksti, kas gan nievājoši izsmej, gan zvērībās vaino boļševikus un ebrejus.
Zīmīgi, ka to, kā dokumentāls attēls paraksta dēļ kļūst par propagandas instrumentu, varam novērot, salīdzinot šo izdevumu ar 1943. gadā izdoto vācu versiju. Vācu izdevumā ir mazāk fotogrāfiju, bet vairāk teksta, it īpaši skaidrojošu eseju par vēsturisko kontekstu, padomju okupāciju, ebrejiem u. tml., bet attēlu paraksti ir lakoniski – pārsvarā fakti par attēlā redzamo. Turpretim latviešu versijā dominē lozungi, teksta izcēlumi, patosa un hiperbolām pilni attēlu paraksti, piemēram, vācu versijā pie kāda no grupas foto rakstīts “Sarkanās frontes spāņu brīvprātīgie kareivji”, bet latviešu versijā – “Satikās visi, kam rūpēja Latvijas valsts un tautas iznīcināšana, zemes nopostīšana un vērtību izputināšana.” Pie kāda cita attēla vācu versijā – “Sievietes līķis kādā no Rīgas ielām”, bet latviešu – “Bēgdami tie slepkavoja. Kāda boļševiku noslepkavota sieviete uz ielas Rīgas krišanas dienā.” Būtiska atšķirība ir arī fakts, ka vācu izdevumā ir tikai pāris groteskas līķu fotogrāfijas, kamēr latviešu izdevumā tām veltīti 15 atvērumi, kas vietām kombinēti ar čekistu portretiem, lai norādītu uz viņu vainu attēlotajos noziegumos. Līdz ar to latviešu versija spēj emocionāli vairāk iespaidot lasītāju, rosināt sašutumu, bailes, naidu, kļūstot par iedarbīgu terora un antisemītisma ģeneratoru. Šis vācu kolaboracionisma kalngals ir lielisks piemērs arī tam, kā var manipulēt ar attēlu un tekstu, lai ietekmētu skatītāja priekšstatu un attieksmi pret kādiem cilvēkiem, sabiedrības grupām, parādībām, problēmām.
