/ Arnis Balčus / Blogs

Vienas fotogrāfijas stāsts – Annemarija Gulbe

Jaunā fotogrāfe Annemarija Gulbe (1997) stāsta par fotogrāfiju, kas bijusi nozīmīgs pavērsiens ilgtermiņa sērijā Love Re-search, kurā autore dokumentē vienaudžus dažādos izklaides brīžos un tiecas atbildēt uz jautājumu, kas ir mīlestība. Šī sērija, par kuru Annemarija pērn ieguva FK Balvu kā labākais jaunais Latvijas fotogrāfs, šogad publicēta FK gadagrāmatā Latvijas fotogrāfija 2019.

Foto – Annemarija Gulbe

Izvēlētā fotogrāfija ir pašportrets ar svaigu tetovējumu. “Kaut kad februārī saņēmu kārtējo mulsinošo uzmanības apliecinājumu no kāda džeka. Pēc tam, ieejot internetā, pirmā lieta, ko redzēju, bija kāda franču gleznotāja glezna Young Girl Defending Herself Against Eros (Jauna meitene cīnās ar Erotu), un man uzreiz šķita, ka tā ir definīcija man,” stāsta Annemarija, kuru joprojām mulsina mīlestības izpausmes. Franču akadēmisma gleznotāja Viljama Adolfa Bugro 1880. gada gleznā kaila meitene pretojas mīlestības eņģeļa uzbrukumam, taču dara to ar nelielu smaidu un ne pārāk pārliecinoši. “Varbūt mani ietekmēja visi tie klasesbiedreņu stāsti pamatskolā, kur, piemēram, 12-gadīgai meitenei bija 10 gadu vecāks draugs. Visiem tas šķita nenormāli. Varbūt man negribas nonākt tai lomā, kur ir kaut kāds sabiedrības nosodījums. Citi taisa tetovējumus, jo iemīlas, bet es – tāpēc, ka neiemīlos,” atzīstas fotogrāfe. Viņa meklējusi īsto fontu, un 29. jūnijā gleznas nosaukumu ietetovējusi sev uz ribām – vienu no sāpīgākajām ķermeņa daļām, jo svarīgas bija arī ciešanas.

Sākotnēji Annemarija gribēja filmēt tetovēšanas brīdi un to izmantot projektā, bet video nav paticis, tāpēc nākamajā dienā savās lauku mājās netālu no Kuldīgas ar Olympus ziepjutrauku un zibspuldzi uzņēmusi vairākus pašportretus. Fonā mazliet redzama lauku ainava.

Viljama Adolfa Bugro glezna “Jauna meitene cīnās ar Erotu”, 1880

Annemarija nav pārliecināta, vai ar šo kadru sērija varētu noslēgties, taču tas noteikti ir jauns pagrieziens, sērijā iekļaujot sevi. Rudenī viņa piedalīsies JCE Jauno mākslinieku biennālē Francijā – tā ir starptautiska ceļojoša izstāde pa septiņām valstīm, kas nākamgad vasarā būs skatāma arī Cēsīs. Izstādei viņa vēlas veidot zīnu, kurā iekļautu arī šo fotogrāfiju, taču tā būtu izplēsta un novietota pie sienas, tādējādi norādot uz attēla un tēmas pretrunīgo nozīmi autores radošajā un privātajā dzīvē. “Pagaidām šī ir pēdējā bilde projektā. Neskaidrību [par mīlestības tēmu] paliek arvien vairāk.”