Piedzīvojums

Jaunībā es ticēju, ka dzīve sākas tur ārā. To, ka pienāks tā reize, kad es pametīšu savu dzimto mazpilsētu Polijas dienvidos un došos tur, kur viss notiek, lai kur tas arī nebūtu.

Mana iesaistīšanās pasaulē sākās citā pilsētā, pēc tam citā valstī un galu galā jaunā kontinentā, nepārtraukti pārvietojoties visur, tikai ne uz mājām. Mani pavadīja sajūta, ka izzūd manas saknes, veidojas ilgas pēc mājām, un šis sentiments mani pārņēma nesagatavotu.

Mana atgriešanās atpakaļ dzimtajā pilsētā notika vienlaikus ar māsas gatavošanos skolas beigšanas eksāmeniem un viņas pašas kļūšanu par neatkarīgu un pilngadīgu personību. Manas prombūtnes laikā ir bijušas dzimšanas un dzimšanas dienas, nāves, bēres un būtiskas izmaiņas mūsu ģimenes struktūrā. Tas viss kopā veidoja jaunu ģimenes ainavu – mulsinošu un nepazīstamu. Beti – mana māsa, veda mani satraucošajā ceļojumā atpakaļ, kamēr es pacietīgi vēroju, kā viņa dodas prom, it kā mēs kļūtu par viena otras ceļvedi.

Emīlija Martina (Emilia Martin, 1991) dzīvo starp Poliju un Lielbritāniju. Studējusi lingvistiku, britu un amerikāņu literatūru. Apmeklējusi dažādas fotogrāfijas skolas, tajā skaitā fotoapvienības Sputnik mentoringa programmu.