Neķītrie sapņi

2020. gada martā saslimu ar simptomiem, kas atgādināja Covid-19. Es izvairījos no jebkāda fiziska kontakta ar cilvēkiem un nepametu savu dzīvokli. Trīs nedēļu laikā pie savām durvīm saņēmu pārtiku, piegādes un pārtikas preces.

Laika gaitā man sāka pietrūkt pazīstamu lietu. Ievēroju, ka arī es vēlos kaut ko īpašu — doties pārgājienā, skriet parkā, sarunāties ar svešiniekiem uz ielas. Manī radās kaut kādas savādas vēlmes, it kā kļūdas dēļ, kaut kas tāds, ko zinātniskajā pētniecībā dažkārt sauc par “netīrajiem datiem”.

Ar fotografēšanas palīdzību es sāku mākslīgi veidot vajadzīgās ainas: es izmantoju grafisko redaktoru, lai uzzīmētu savus stāstus un pēc tam nodotu attēlus neirālā tīklā. Sistēma, kas apmācīta ar 300 000 svešinieku fotogrāfijām, tiecās piepildīt manus sapņus.

Kad biju atguvis fotogrāfijas, joprojām jutos neapmierināts. Tā kā es biju sastindzis savā dzīvoklī, es sajutu ciešanas, kamēr manu sapņu iznākums bija virtuāls. Mēģinot izveidot fotogrāfijas materiālistiskākas, es tās projicēju uz kaut ko tādu, kas kļuva arvien aktuālāks manā fiziskajā telpā — sadzīves atkritumiem.

Danieks Kočerga (1988) ir krievu fotogrāfs, kas dzīvo Amsterdamā.