Sala

Mēs runājam par robežsituāciju, kad cīnāmies ar kaut ko traumatisku, kas pārsniedz empīrisko pieredzi. Tas ir brīdis, kad cilvēks visvairāk apzinās savu trauslumu un eksistenci. To raksturo mūsu pašreizējās realitātes deformācija un indivīdu palikšana pie savām ierīcēm. Mēs atradām atsvešinātu salu, kur gaidīšana ir vienīgā cerība. Izolācijā mēs varam veidot savu jauno pasauli vai vienkārši bēgt, pievēršoties fundamentālām lietām – ticībai, ģimenei un mīlestībai. Cilvēks, kuram atņemtas šīs vērtības, visticamāk kļūst bezpalīdzīgs, izmisis un stagnējošs, jo pasaule, ko viņš pazinis iepriekš, sabrūk. Vai pēc sabrukuma viņš būs spējīgs pateikt, vai ir kaut ko zaudējis vai ieguvis? Vai laika nospiedums ātri iztvaikos vai tomēr paliks kā grūti noberžams eļļas traips?

Mihals Malinskis (Michał Maliński, 1997) ir poļu mākslinieks, kas strādā ar fotogrāfiju, glezniecību un multimedijiem. Savos darbos bieži pievēršas cilvēkiem sev līdzās, videi, kurā atrodas, un lietām, kas stāv acu priekšā.