Tikai dažu mēnešu laikā koronavīruss SARS-COV-2 ir iegrūdis visu pasauli tādā krīzē, kādu cilvēce, iespējams, nav redzējusi kopš Otrā pasaules kara.
Mūsu dzīve mainījās katru mirkli. Līdz ar jauniem noteikumiem parādījās jauna kārtība. Sociālā distancēšanās, komandantstunda, pilsētu slēgšana, ceļošanas aizliegumi, slēgtās robežas, ātrie testi, maskas un regulārā dezinfekcija – viss kļuva par ieroci cīņā ar neredzamo ienaidnieku.
Sociālā distancēšanās ir kļuvusi par jauno normu, lai novērstu COVID-19 izplatīšanos, un šī norma var kļūt par ikdienu dažus turpmākos gados. Tomēr tas nav tik vienkārši, kā šķiet, jo ir pretrunā ar cilvēku dabisko vajadzību pēc sociālās saiknes. Šī distancēšanās arī pārbauda cilvēku spēju sadarboties.
Mēs varam būt pārliecināti, ka sākas pilnīgi jauna pasaule, kurā ekonomiskie zaudējumi būs ievērojami, un tie spēcīgi ietekmēs nākamos gadus. Visticamāk, tas ir mūsu paaudzes pasaules karš. Covid-19 pandēmija jau ir mainījusi mūsu dzīvi, un uzliesmojums ir izgaismojis daudzas problēmas mūsu sabiedrībā.
Kopš pagājušā gada es sekoju un dokumentēju COVID-19 norisi Ungārijā, lai izveidotu personisku foto eseju par Ungārijas sabiedrību pandēmijas laikā.
Šimons Morics-Šabjans (Simon Móricz-Sabján, 1980) ir godalgots ungāru fotožurnālists un dokumentālais fotogrāfs, kurš dzīvo Budapeštā, Ungārijā. Kopš 2016. gada viņš ir Ungārijas ikdienas biznesa laikraksta Világgazdaság un ikmēneša biznesa žurnāla Manager Magazin oficiālais fotogrāfs. Laikā no 2003. līdz 2016. gadam viņš strādāja Népszabadság – lielākajā Ungārijas neatkarīgajā dienas politiskajā laikrakstā, kas tika slēgts 2016. gada oktobrī.