Vistālāk ziemeļos esošais McDonald’s

Krievijas ziemeļi ir bezgalīga, sniegbalta salvete, kuru saburzījuši Hibīnu kalni un milzu sniega kupenas. Ainava bez kokiem padara visu līdzenu, un šķiet, ka visas cilvēciskās izpausmes cenšas to mainīt — debesīs paceļas rūpnīcu svītrainie skursteņi, padomju copy-paste dzīvokļu bloki, elektrolīniju torņi. Kādi spokaini spēki pārveido ainavu aiz tavas muguras. Kāds milzis ar savu lielo dūri sasitis mašīnu un uzspraudis uz staba pie ieejas slepenā militārajā bāzē, iespējams, kā brīdinājumu karavīriem. Automašīnas bariem migrē pa sniegotajām nogāzēm uz dienvidiem, un to pēdas sasalst tavā skatienā. Kaut kur tālumā atrodas pasaulē vistālāk ziemeļos esošais McDonald’s. Skaties, kur ej, brienot uz turieni.

Nikeļa, Mončegorska, Kirovska — ziemeļu pilsētas, kuras reti apbrīno tūristi. Tās līdzīgas padara ne tikai skarbā daba, bet arī straujā iedzīvotāju skaita samazināšanās. Šīs pilsētas kļūst par pamestiem nostūriem bezgalīgajā ziemeļu ainavā. Līdz ar polārajām naktīm un dienām tev sāk jukt cikli un šķiet — katra diena ilgst mūžīgi. Sniega vētras maijā tev neļauj aizmirst, ka esi ieradies ziemeļos, un kalni izskatās kā uzticami sargi tiem, kuri vēl nav pametuši pilsētas.

Vietējie iedzīvotāji dodas ierastajās ikdienas gaitās un tiek pieķerti, spēlējam biljardu, apmeklējot patriotiskus svētkus vai vienkārši klusi staigājot gar krastmalu. Šķiet, ka viņi lepojas ar dzīvi ziemeļos, tomēr ir arī melanholiski. “Vasaras apģērba man nav vispār, kādreiz bija, bet tagad tas vienkārši nav vajadzīgs,” stāsta pārdevēja no ielas kioska. “Cilvēki šeit neiet bieži ārā, mums ir tikai viena kafejnīca tepat ap stūri.” Un nedrīkst aizmirst vistālāk ziemeļos esošo McDonald’s Krievijas Arktikas galvaspilsētā Murmanskā. Ielas kiosks, biljarda galds un sniegbaltā grēda atrodas tikai 200 km attālumā no tās.

Anastasija Adaševa (1998) ir krievu fotogrāfe, kas pēta pēcpadomju Krievijas ainavu realitāti, kas piepildīta ar sirreāliem tēliem un mistikas un post-garīguma hibrīda maisījumu.