Fotonotikumi Baltijā

LIETUVA

• Pauļus Petraitis. Izbaudi tagadni (Paulius Petraitis. Enjoy The Now)

18.11.2022.–17.12.2022. Prospekto galerija, Viļņa

Sērija Enjoy the Now ir radusies, ikdienā strādājot ar Lietuvas medijos atspoguļotajiem Baltkrievijas imigrantiem. Baltkrievijas režīma organizētais imigrantu pieplūdums 2021. gada jūnijā krasi pieauga (vairāk nekā 35 reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu), to sāka dēvēt par jaunu hibrīdkara veidu. Projektā mēģināts izcelt migrantu fotogrāfiskajai reprezentācijai būtiskas iezīmes, proti, abstraktivitāti, anonimitāti un necilvēcīgumu, ko rada patvaļīga seju pikselizācija.

Fotogrāfijas ir arī interesanti dokumenti — daļēji nejauši momentuzņēmumi, daļēji aranžētas krimināliem noziegumiem līdzīgas ainas —, ko veidojis nezināms operators. Fotogrāfijas, kas uzņemtas neparasti karstā vasarā, nejauši atklāj Lietuvas dabu un ziedošus laukus pilnā plaukumā.

• Emīlija Petrauskiene. Sudraba dārzs/Tulpes (Emilija Petrauskienė. Silver Garden/Tulips)

25.10.2022.–10.12.2022. Vilņas Fotogrāfijas galerija

Silver Garden sastāv no sudrabā iesaldētiem bērnības dārza gabaliņiem. Projekts aizsākās ar ideju atjaunot bērnības dārzu, kas vienmēr ir brīnišķīgs kā sapnis, pilns ar krāsainiem ziediem, bišu un taureņu lidināšanos, smaržīgiem garšaugiem un slepeniem stūrīšiem, kas piepildīti ar gaismas rotaļām caur lapotnēsm. Lielu daļu bērnības Emīlija pavadīja šādā dārzā, ko ieskauj biezs mežs. Zem vecām ābelēm viņa spēlējās ar lellēm, kas bija izgatavotas no nokaltušām kliņģerītēm un flokšiem.

Viņas radītais dārzs ir kā ceļojums atpakaļ laikā, kad nebija steigas, kad laiks nebija jāskaita minūtēs vai sekundēs un vasaras brīvdienas šķita mūžīgas. Tāpēc viņa izvēlas seno slapjo kolodija plašu tehniku, lai radītu gravīrām un litogrāfijām līdzīgu rezultātu, meklējot arī kompozīcijas, kas atgādina vecus herbārijus. Pats lēnās fotogrāfijas process autori aizved atpakaļ laikā.

• Darius Žiūra. Portreti (Portraits)

18.11.2022.–19.02.2023. Viļņas Nacionālā mākslas galerija

Darius Žiūra ir viens no vadošajiem savas paaudzes lietuviešu māksliniekiem, un viņa darbi apliecina noteiktu skatpunktu par brīvību un disciplīnu mākslā. Viņš portretējot artikulē laika ritējumu, pakļaujot sevi un citus — modeļus un skatītājus — novērošanas un līdzdalības, atkārtošanās un periodiskuma režīmiem. Šajā pārskata izstādē aplūkojami četri nozīmīgi Žiūras darbi, kas iemieso un izaicina portreta, laika, vietas un sabiedrības jēdzienus, kā arī to biežo, bet ne vienmēr brīvprātīgo sasaisti ar vēsturi un ģeopolitiku.

Izstādē būs skatāmas dokumentālās filmas, video portreti, fotogrāfiju sērijas un multimediju instalācijas.

• Cilvēka dzimta (The Family of Man)

24.11.2022.–31.12.2022. Kauņas Fotogrāfijas galerija

Kauņā izstādīts fragments no vienas no mākslas vēsturē slavenākajām fotogrāfiju izstādēm Cilvēka dzimta (The Family of Man, 1955, MoMA). Izstāde, kas ir apceļojusi desmitiem valstu un pārspējusi visu laiku apmeklētības rekordus, Lietuvā būs daļēji skatāma pirmo reizi.

Izstādē Kauņas Fotogrāfijas galerijā būs apskatāmi ģimenes attēli, kas veidoja būtisku Cilvēka dzimtas daļu. Instalāciju veido Roberta Keringtona (Robert Carrington), Nata Farbmana (Nat Farbman), Vito Fiorenca (Vito Fiorenza), Ninas Lēnas (Nina Leen) un Karla Mīdana (Carl Mydans) fotogrāfijas.

 

IGAUNIJA

• Endijs Vorhols. Foto Fabrika (Andy Worhol. Photo Factory)

24.09.2022.–26.02.2023. Fotografiska galerija Tallinā

Endija Vorhola māksla ir tik dziļi iesakņojusies mūsu kultūrā, ka ir grūti iedomāties to šoku, izbrīnu un apbrīnu, ko tā reiz izraisīja. Viņš bija vienlaikus smieklīgs un ģeniāls. Viņa popmāksla bija visīstākā, asākā, asprātīgākā, kā arī tiešākā un mulsinošākā. Jau no paša sākuma viņa darbi svārstījās uz robežas starp mākslu un komerciju, un viņš vairāk nekā jebkurš cits mākslinieks spēja izpludināt robežu starp abām jomām — ne velti viņa darbnīcu sauca par fabriku.

Izstādē Photo Factory ir vairāk nekā 100 attēlu, no kuriem daži līdz šim vēl nekad nav bijuši publiski rādīti. Izstāde ir veltījums Vorhola ikoniskajai Ņujorkas studijai Factory un piedāvā īpaši intīmu ieskatu mākslinieka dzīves un darba vizuālajā dienasgrāmatā.

• Sāra Mūna. Klusajā punktā (Sarah Moon. At the still point)

25.11.2022.–16.04.2023. Fotografiska galerija Tallinā

Mūnas modes fotogrāfijas atsvaidzina ikvienu skatienu, kas pieradis redzēt glancētus žurnālu vākus ar perfekti ierāmētām, rediģētām un pozētām modelēm. Viņas fotogrāfijas ir valdzinošas, noslēpumainas un miglainas pasakas, kurās forma, tonis un skaistums saplūst ar smalku improvizāciju un delikātu intensitāti. Tās svārstās starp redzamo un neredzamo, reālo un iedomāto, radot spokainas, sapņainas realitātes versijas. Noslēpumainie un nejaušie sižeti ļauj skatītājam ieraudzīt pasauli jaunā un neparastā gaismā — šajās fotogrāfijās, kurās dīvainais un neparastais konfrontē parasto realitāti.

• Silvija Sosāra, Anna Pazuča, Julia SH. Pieņemt atšķirīgo (Silvia Sosaar, Anna Pazucha, Julia SH. Embrace the difference)

14.09.2022.–15.01.2023. Fotografiska galerija Tallinā

Pēdējos gados mums visiem ir bijusi iespēja piedzīvot izolētu dzīvi un izjust, kā tā var ietekmēt mūsu garīgo un emocionālo veselību, par kuras līdzsvaru ne vienmēr lemjam mēs paši. Lai gan mūsdienu Igaunijas sabiedrība ir daudz iecietīgāka nekā agrāk, mēs joprojām redzam maz izpratnes, vēsas jūtas vai nevēlēšanos izturēties pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viss, kas atšķiras no normas, cilvēkus padara piesardzīgus un distancētus.

Igaunijas sabiedrības zināšanas, uzvedība un attieksme pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir jāmaina. Izstādes mērķis ir veicināt izpratni par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī mainīt attieksmi un parādīt, kā tas, kas pirmajā brīdī šķiet anomālija, patiesībā var iekļauties normā, ja vien paplašinām savas robežas.

Izstādes dalībnieki ir izvēlēti 2021. gada rudenī organizētā atklātā konkursā. Mākslinieki attēlo Igaunijā dzīvojošus cilvēkus ar īpašām vajadzībām un viņu aktivitātes, izmantojot dažādas pieejas – Silvija Sosāŗa (EST) ir veikusi videointervijas, Anna Pazuča (EST) ir iemūžinājusi cilvēku ar īpašām vajadzībām darba apstākļus, Julia SH (SWE) pievērsusies portreta fotogrāfijai.

• Projekts Telpa II: Marija Kapajeva. Nenoteikti attēli, izredzes un iznākums (Project Space II: Maria Kapayeva. Loose Photos, Odds and Ends)

16.06.2022.–30.12.2022. Kumu mākslas muzejs

Šī izstāde ir māksliniecisks eksperiments — pētnieciskā procesa prezentēšana instalācijas veidā. Ko jūs varat darīt un ko jūs darītu ar nejauši atrastu fotogrāfiju kolekciju? Viss sācies pirms astoņiem gadiem, kad Marija Kapajeva internetā saskārās ar dažām vecām fotogrāfijām, kuras arī nopirkusi.

Kapajeva eksperimentē ar dažādiem veidiem, kā atklāt bieži vien nepietiekami novērtētā, pētītā un marginalizētā vernakulārās fotogrāfijas mantojuma potenciālu. Automatizētas seju atpazīšanas programmatūras laikmetā — daļēji to izstrādājuši vēsturiskie arhīvi, bet vēl vairāk valsts un militārās iestādes un starptautiskās korporācijas — viņas projekts demonstrē “lēnās atpazīšanas” priekšrocības. Palēninot tempu šīs kolekcijas mākslinieciskai izpētei, Kapajeva to padarīja arī par daļu no savas atgriešanās mājās, jo viņa, tāpat kā pētītās fotogrāfijas, jau gadiem ilgi dzīvo ārzemēs.

 

LATVIJA

• Reinis Hofmanis. Telpa Nr. 13

17.11.2022.–12.01.2023. ISSP Galerija

No 17. novembra līdz 12. janvārim ISSP Galerijā būs skatāma fotogrāfa Reiņa Hofmaņa personālizstāde Telpa Nr. 13. Tajā būs aplūkojama daudzu gadu garumā radīta fotogrāfiju sērija, kurā autors pievērsies dažādu, lielākoties mums apslēptu telpu vizuālai izpētei.

Telpa Nr. 13 ir autora trīspadsmitā personālizstāde. Industriālo ēku tehnoloģiskās telpas, dažādu materiālu glabātuves un krātuves, sen pamestas vai, tieši pretēji, mūsdienām pielāgotas telpas no trīsdimensionālas pieredzes pārtapušas vizuāli tīkamos divdimensiju attēlos. Līdz ar pieklusināto estētiku, fotogrāfijās jaušama nepārprotama cilvēka un vides mijiedarbība laikā – savulaik tumšajos simtgadīgo ēku pagrabos nu ir iemiesojušies kanalizāciju vai elektrotīklu artefakti.

“Senāk tā bija ainava, kurā jūtama cilvēka ietekme, kādas nepareizības tajā ienestas. Pēdējos gados tas ir interjers, cilvēka veidota un ietekmēta telpa,” par darbu kontekstu stāsta Reinis Hofmanis.