Krievija ir pornogrāfija

Vienīgā, kaut arī apšaubāmā, brīvības sala Krievijā patlaban ir seksualitāte, erotika un pornogrāfija. Neraugoties uz visu militāri patriotisko patosu, Krievija grimst patiesas izvirtības bezdibenī. Izvirtība, kurā triumfē tikai kolektīvais, vienotais un patriarhālais, kurā nav vietas mīlestībai, bet tikai asiņainai iekārei un alkatībai, – tas viss noveda pie kara. Platons nošķīra Debesu Afrodīti un Zemes Afrodīti. Pirmā ir mīlestības, mākslas un žēlastības cietoksnis, otrā – miesisks zemiskums un izvirtība. Es uzskatu, ka Krievija iet pa Zemes Afrodītes ceļu, bezgalīgi sagremojot savā propagandas un militārajā krāterī visu skaisto, proti, cilvēku dzīvības un kultūru (plašā nozīmē), ko cilvēku dzīves radījušas. Neredzot iespēju strādāt ar kara tēmu (tiešā nozīmē – man nav balss, atšķirībā no ukraiņiem) un neredzot iespēju cīnīties (bail no nonākšanas cietumā un mežonīgs niknums par krimināllietām pret politieslodzītajiem), es izvēlējos strādāt ar seksualitāti cerībā vismaz nedaudz pretoties nomācošajam režīmam.

Polina Muzika ir 26 gadus jauna fotogrāfe un performanču māksliniece no Maskavas, kas studējusi filozofiju Krievijas Valsts universitātē un fotogrāfiju Sergeja Bratkova meistarklasē Rodčenko mākslas skolā. Viņai bijusas izstādes Krievijā, Itālijā un citviet. Polinu interesē viss, kas saistīts ar seksualitāti, sacelšanos, huligānismu, piedzīvojumiem, kailumu, fiziskumu. Viņa arī veido saukļus mājas demonstrācijām, kā piemēram, “Bez seksa līdz nāvei” un “Cilvēcei jāatgriežas bērnībā.” Viņa to visu uzskata, par izmisīgiem un neveiksmīgiem mēģinājumiem sludināt brīvību, vai tā būtu brīvība no valsts, institūcijām, sociālajām normām vai brīvība no kolektīva, idejām, noteikumiem.