Pavasara fotonotikumi Baltijā

IGAUNIJA

• Simens Johans, Līdz atnāks karaliste (Until Kingdom Comes)

15.03.2024 – 19.05.2024, Fotografiska galerija Tallinā

Simens Johans (1973) uzmanību guva 90. gadu sākumā, apvienojot digitālās manipulācijas ar tradicionālajām tumšās istabas tehnikām. Kopš tā laika viņš ir attīstījis hibrīdu attēlu veidošanas veidu, apvienojot atklāti fotografētus dzīvniekus un ainavas ar kompozicionālu strukturēšanu un konceptuālu ieceri, kas parasti asociējas ar glezniecību un kino. Johans dzimis Kirkenesā, Norvēģijā, uzaudzis Zviedrijā un jau vairāk nekā divas desmitgades dzīvo Ņujorkā.

Apvienojot elementus, kas fotografēti dažādās pasaules vietās, Johana attēlos atklājas poētiskas un bieži vien negaidītas attiecības, kas runā par eksistences iluzoritāti un daudzšķautņainību. Spriedze starp to, kas atklāts un kas apslēpts, kas vilinošs un kas draudīgs, kas ir fakts un kas izdomājums, gan veido, gan atkal sajauc ainas. Šīs sajūtu, būtņu un vides kombinācijas tiek drukātas gandrīz dabiskā izmērā, lai atdarinātu dabiskā redzējuma mērogu.

• Elizaveta Porodina, Ne/Maskēts (Un/Masked)

30.11.2023–13.04.2024, Fotografiska galerija Tallinā

Elizavetas Porodinas izstādē var ielūkoties autores mākslas un tēlu radīšanas sfērās. Ar savām eksperimentālajām, sapņainajām un reizēm sirreālajām fotogrāfijām viņa aicina mūs apvienot pagātni un mūsdienas jeb doties ceļojumā laikā un telpā.

Izstāde atspoguļo Elizavetas dzīves un darba pēdējos gadus. Viņas attēli ir sirreāli, sapņaini un intīmi, reizē biedējoši un delikāti. Viņas attēlos atkārtojas asaras un ūdens, iedvesmu viņa smeļas no savas bērnības Krievijā, mākslas, vēstures, kino un reliģijas. Apvienojot intīmo un neparasto, Elizaveta ar pārsteidzošu precizitāti tiecas pēc tēmas, panākot tās intensitāti un svaigumu.

Elizaveta Porodina dzimusi Maskavā 1987. gadā, uzaugusi postpadomju Krievijā, bet kopš 12 gadu vecuma dzīvo Minhenē, Vācijā. Teorētiski izglītojusies klīniskajā psiholoģijā, pārvalda krāsu, kustību, emocijas un runā īpašā fotogrāfiskā valodā.

• Pēters Lindbergs, Esības vieglums (Lightness of Being)

03.02.2024–02.06.2024, Fotografiska galerija Tallinā

Pētera Lindberga (1944–2019) izstādi Esības vieglums veido fotogrāfijas, kas tapušas visas plašās mākslinieka karjeras laikā. Lindbergs atzīts par vienu no pasaules ietekmīgākajiem fotogrāfiem, kas mainījis priekšstatus par modes fotogrāfiju un viņa objektīva iemūžinātajiem cilvēkiem.

Lindberga fotogrāfijas 20. gadsimta 90. gados iezīmēja sākumu laikmetam, kas turpina rezonēt arī mūsdienās – supermodeļu laikam, unikālam sievišķības un vīrišķības apvienojumam, kas bieži tiek attēlots baltos kreklos.

Gadu desmitiem viņš iemūžinājis daudzus modes un dzīvesstila žurnālu vākus, un daudzi uzskata Lindberga fotogrāfijas par sākumpunktu tādu supermodeļu kā Lindas Evandželistas, Naomi Kempbelas, Sindijas Kaufordes un Kristijas Tērlingtones karjerai.

• Juhans Kūss, Portreti. Tuvu & personiski (Portraits. Up close & personal)

01.02.2024–04.05.2024, Juhana Kūsa Dokumentālās fotogrāfijas centrs

Izstāde veltīta vienam no Igaunijas ievērojamākajiem fotogrāfiem Juhanam Kūsam viņa 70 gadu jubilejā. Lai gan klasiskā portretu fotogrāfija nebija Kūsa galvenā nodarbošanās, viņa prasme, jūtīgā acs un drosme pietuvoties pauž universālus stāstus par cilvēcību, vēsturi un cilvēka cieņu, kas atspoguļojas tuvplānos un intīmā kameras kontaktā.

Izstādē un grāmatas Juhans Kūss, cilvēcības mēraukla otrajā, papildinātajā izdevumā līdzās viņa labākajiem darbiem iekļautas 37 jaunas fotogrāfijas, no kurām lielākā daļa līdz šim nav publiskotas. Lielākā daļa ir atlasītas no agrāka daiļrades perioda – no 1970. līdz 1986. gadam –, kura negatīvu kolekcija tagad glabājas Juhana Kūsa fondā.

• Are Tralla, Ķermenis atceras (The Body Remembers)

15.02.2024–16.03.2024, Tartu Pallas galerija

Izstādes pamatā ir Trallas aizmirstais un no jauna atklātais arhīvs no 20. gadsimta 90. gadiem, kad radītas fotogrāfijas milzīgu politisko un kultūras pārmaiņu laikā. Eksponētajos attēlos savijas ķermenis, prāts, politika, mīlestība un absurds. Autors pēta padomju laikmeta ietekmi, mūsdienu neprātu un garīgo apspiestību. Mākslinieks vēlas dot iespēju cilvēku ķermeņiem runāt par politiku, depresiju un mīlestību, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību postsociālisma perioda vīriešu garīgajai attīstībai, veselībai un uzvedībai.

Are Tralla ir fotogrāfs, mediju grafikas dizainers un pasniedzējs. Kopš 1995. gada strādā Tartu Mākslas skolā un Pallas Lietišķo zinātņu universitātē par datorgrafikas (vēlāk mediju mākslas) nodaļas vadītāju un pasniedzēju mediju un fotogrāfijas nodaļās. Ķermenis atceras ir Trallas sestā personālizstāde.

• Agnese Mūrsepa & Luisa Grēta Vilo, Miglaini (Misty Kind)

15.02.2024–16.03.2024, Tartu Pallas galerija

Izstāde ir divu fotogrāfu pašrefleksijas un introspektīva radošā procesa rezultāts. Tās galvenais mērķis ir ne tik daudz izstādīt pabeigtus darbus, bet drīzāk izcelt procesa fragmentus, kas atspoguļo dažādus mākslinieka dzīves aspektus, piemēram, brīvības meklējumus, robežu meklēšanu, pašpārliecinātības sindromu un cīņu ar perfekcionismu.

Veidojot izstādi, mākslinieces savas domas un sajūtas brīvi atspoguļoja piezīmju grāmatiņā. Diezgan ātri atklājās kopīgi saskarsmes punkti gan rūpēs, gan sapņos: “Mēs abas esam izjutušas, ka fotografēšana reizēm var būt vientuļš un pārāk individuāls process. Vēlējāmies pārbaudīt, vai un kā ir iespējams kopīgi dalīties telpā aiz kameras. Mūsu abu mērķis bija atbrīvoties no mums uzliktajām gaidām un vienlaikus atrast jaunus risinājumus savā darbā. Mums bija ārkārtīgi noderīgi izrakstīt visas savas bailes un šaubas, lai pārvarētu šos nedrošības monstrus. Uz papīra tie kaut kā kļūst smieklīgi un mazi. Pretlīdzeklis, kas radās, bija autentiskuma izvirzīšana par prioritāti. Ja tas, ko tu dari, nāk no sirds, tad viss ir labi.”

• Pērnavas Fotofestivāls 2024, Ņem to personīgi

21.02.2024–31.03.2024, dažādas lokācijas

Festivālu iniciēja Pērnavas pilsētas galerija, un šogad tas notiks jau septīto reizi. Festivāla kurators ir Kaupo Kikkas, un šī gada festivāla tēma ir Ņem to personīgi.

“Šim festivālam izvēlējos tēmu, kas vērš uzmanību uz personīgajām un bieži vien pat intīmajām attiecībām, kādas māksliniekam ir ar savu darbu. Uzskatu, ka nopietna māksla vienmēr ir personiska, un māksliniekam nav iespējams pilnībā distancēties no sava darba. Mēs bieži dzirdam frāzi “neuztver to personīgi” pēc kritikas vai sliktas uzslavas. Pateicoties sociālo mediju izplatībai, šī nevajadzīgā sliktā attieksme ir kļuvusi arī par daļu no mākslas valodas. Mēs to nedrīkstam pieņemt. “Neuztveriet to personīgi” nav ne attaisnojums, ne atļauja attaisnot aizskarošu vai agresīvu valodu.

Es aicinu katru skatītāju uztvert to personīgi, iedziļināties un izlemt, kāda māksla viņam patīk. Plaši reklamēta izstāde lielā muzejā var nebūt labāka par mazām fotogrāfijām uz mazas ciemata ēkas sienas, ko veidojis vēl nezināms mākslinieks,” saka Kikkas.

• Hedi Jānso, Pēters Tomings, Endels Veliste, Tu, upe (You, River)

14.12.2023–26.05.2024, Kumu Mākslas muzejs

Izstāde apvieno trīs atšķirīgas, taču vienlīdz jūtīgas mākslinieciskās vīzijas. Fotogrāfi Pēters Tomings (1939–1997) un Endels Veliste (1930–2001) un vizuālā māksliniece Hedi Jānso (1989) caur fotokameras objektīvu fiksējuši cilvēka un dabas krustpunktus. Viņu fotogrāfiju sērijas ir piemērs tam, kā fotoaparāts var pastiprināt attālumu no apkārtējās vides, piešķirt balsis akmeņiem, augiem un ūdenim, kā arī padarīt redzamu dabiskās un mākslīgās vides savdabīgo savīšanos.

Pašreizējo vides problēmu kontekstā šī izstāde veido poētisku dialogu starp divu padomju laika fotogrāfu sērijām un mūsdienu mākslinieces veikumu. Tā mudina skatītājus domāt par dabas un cilvēku attiecībām un tehnoloģiju starpnieka lomu šajās attiecībās.

LIETUVA

• Antons Lukoševice, Zilonis ainavā (Elephant In A Landscape)

28.02.2024–30.03.2024, Prospekto galerija Viļņā

Antons Lukoševice ir starpdisciplinārs mākslinieks, mūziķis un komponists no Viļņas, viņa darbības centrā bieži ir fotogrāfija. Pēdējos gados viņš pievēršas savai lietuviešu izcelsmei, kas aptver liminālās telpas un krustceles starp dažādiem medijiem un kontekstiem. Izstādē apskatāms plašs zīmējumu, analogo fotogrāfiju, objektu, skaņu un citu artefaktu klāsts.

“Vai atmiņām ir krāsa vai perspektīva? Kartēs ir zīmes, formas, līnijas un divdimensiju kontūras, lai ilustrētu vietas ģeogrāfisko identitāti, šķietams gaisa skats, lai atveidotu vietas realitāti, kas nav tāda pati kā cilvēka perspektīva uz zemes. Tēvs man stāstīja, kā vectēvs atcerējies, kā ziemā ar ragaviņām braucis no neliela kalniņa blakus ezeram pie muižas. Tā ir vienīgā atmiņu liecība, kas man ir saglabājusies no manas ģimenes Lietuvā. Tas ir nostiprinājies manā prātā: sniegs, debesis, ūdens, zeme,” stāsta Antons Lukoševice.

• Aleksandrs Ostašenkovs, Portrets par kādu vārdā nenosauktu laiku. 1968–2024 (Portrait Of An Unnamed Time. 1968–2024)

01.02.2024–31.03.2024, Fotogrāfijas muzejs, Šauļi

Ostašenkova pasaules uzskats, attiecības ar cilvēku, vērtības un autora stils nav pakļauts mainīgiem laikiem, laikmetiem, sociālajām kārtībām vai modei. Viņa dziļā daiļrade, miers un interese par fundamentālām vērtībām jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgs pretmets mūsdienu pasaules virspusībai, materialitātei un iedomībai. Tā piesaista uzmanību, liek apstāties, iegrimt meditatīvā ceļojumā savas būtības dzīlēs, piedzīvot fotogrāfijās atklāsmju mūžības elpu, empātiski izjust autora laiku, likteņus un viņu ieskaujošo cilvēku pārdzīvojumus.

Izstādē skatāma sērija, ko autors veidojis vairākas desmitgades. Tās tapšanu motivēja nepieciešamība reflektēt par mainīgo laiku un pieredzi, pārvērtēt personīgi piedzīvotos dzīves fragmentus, apkopot laiku un savu esamību tajā. Sērijā ir aplūkota autora un viņa laikabiedru pieredze, runāts par laika ritējumu, personīgajiem un sociālajiem lūzumiem, vērtībām, attiecībām un temporalitāti. Izstāde ir pilna eksistenciālu izjūtu, priekšnojautu par īslaicīgumu un neesamību.

• Ēvalds Butkevičus, Fotogrāfijas (Photographs)

01.03.2024–30.03.2024, Kauņas Fotogrāfijas galerija

Izstādē aplūkojamās fotogrāfijas izseko autora radošajam ceļam no 20. gadsimta 80. gadu sākuma līdz 21. gadsimta vidum. Šajā laikā Butkevičus radījis visdažādākos darbus un izmēģinājis dažādus fotogrāfijas žanrus – reportāžu, pilsētas ainavu, aktus, savos agrīnajos darbos pietuvojoties pat abstrakcijai.

No vienas puses, šajā radošās daudzveidības spektrā ir dokumentālas un psiholoģiski suģestējošas vērtības par Kauņu gadsimtu mijā, dzīvi Lietuvas laukos, Kēnigsbergu padomju ēras pēdējos gados, kā arī viena no autora ievērojamākajām sērijām Bezkrāsainās debesis par Kauņas nepilngadīgo koloniju.

No otras puses – personiski un subjektīvi radoši meklējumi autora agrīnajos darbos un aktu sērija. Šajā Butkeviča daiļrades daļā cilvēka iekšējo pārdzīvojumu un eksistenciālo jautājumu izpēte kļūst svarīgāka par apkārtējās pasaules iemūžināšanu. Realitāte tonētajās analogajās fotogrāfijās parādās kā garīgo pārdzīvojumu telpa, ko iekrāso melanholija un ilgas.

• Jevgēņijs Pavlovs, Totālā fotogrāfija (Total photography)

06.03.2024 – 06.04.2024, Viļņas Fotogrāfijas galerija

Jevgēņijs Pavlovs ir ukraiņu mākslinieks. 1971. gadā bija viens no Harkivas fotogrāfu grupas Vremia dibinātājiem, kas kļuva par vienu no galvenajiem konceptuālās fotogrāfijas attīstības virzītājspēkiem Padomju Savienībā. Savas radošās karjeras laikā Pavlovs eksperimentējis ar dažādām tehnikām un fotostiliem, izmantojot platleņķa un panorāmas objektīvus, Harkivas fotogrāfu vidū populāro slāņošanu un montāžas, kā arī citas manipulācijas ar fotogrāfisko attēlu.

Izstādē eksponētas fotogrāfijas no sērijas Totālā fotogrāfija, kas tapušas no 1990. līdz 1994. gadam. Šajos darbos autors saskārās ar fotogrāfiskā diskursa ierobežojumiem. Fotogrāfiju viņš uzskatīja par mākslinieka izteiksmes sākumpunktu, nevis tikai mehāniskā procesa rezultātu. Izmantojot fotonegatīvus alternatīvas realitātes radīšanai, Pavlovs manipulēja ar tiem, lai radītu realitātes interpretācijas, pārklājot attēla materiālo virsmu ar skrāpējumiem, putekļiem, krāsām un emulsijas deformācijām, tiecoties pēc jauniem izteiksmes veidiem un paplašinot fotogrāfijas robežas.

LATVIJA

• Rūta Kalmuka, Saiknes

15.03.2024–09.05.2024, ISSP Galerija Rīgā

Rūta Kalmuka izstādē pievēršas savas ģimenes un māju dokumentēšanai, atklājot sievietes daudzveidīgās lomas un identitātes. Lielformāta melnbaltās fotogrāfijas, kas tapušas vairāk nekā desmit gadu garumā, portretē viņas ģimenes locekļus un mājas pie upes, meklējot saikni starp dabu, cilvēkiem un notikumiem, kas tos ieskauj. “Šeit bija ābele, kas nokalta, un tagad ir palicis tikai celms, bet tam līdzās bagātīgi uzziedējis plūškoks. Kaut kas ir zudis, bet tā vietā nemitīgi atkal plaukst jaunais. Un viss ir savstarpēji saistīts,” saka māksliniece.

• Uldis Briedis, Brīvam būt

13.01.2024–30.03.2024, Koncertzāle Lielais Dzintars, Liepāja

Ulda Brieža (1940–2023) izstādē Brīvam būt var aplūkot 80 Latvijā un Liepājā nozīmīgu personību fotoportretus, kas tapuši no 1966. līdz 2010. gadam. Uldis Briedis iemūžinājis Latvijas spilgtākās personības un zīmīgākos notikumus, savos darbos apvienojot gan māksliniecisku, gan dokumentālu vērtību. Fotogrāfa karjeru Briedis uzsāka tieši Liepājā, kur strādāja par fotokorespondentu rajona avīzē. Fotožurnālista darbu viņš turpinājis dažādos izdevumos līdz pat 2010. gadam un vairākkārt saņēmis balvas par savu veikumu.

• Džons Rendolfs Pepers, Itālija, 40 gadi: 1970–2010

15.03.2024 – 19.04.2024, Latvijas Mākslas akadēmija

Izstāde aicina apmeklētājus retrospektīvā ceļojumā pa Itāliju, aptverot laiku pēc Otrā pasaules kara līdz pat nesenajai pagātnei, no 1970. līdz 2010. gadam. Projekts ir Itālijas vēstniecības Rīgā iniciatīva.

Izstādē redzamo fotogrāfiju stāsts aizsākas 1970. gadā, kad tēvs Džonam uzdāvina pirmo Pentax fotokameru un pēc divu gadu mācībām pie slavenā Itāļu fotogrāfa Ugo Mulas (1928–1973) zēns uzsāk savu ceļu fotogrāfijā. Jaunietis dodas ielās brīvi fiksēt itāļu ikdienu, arhitektūru un ainavu.

Džona R. Pepera fotogrāfijas apliecina dziļu cieņu pret Itālijas kultūru un tās vērtībām, izceļot cilvēciskās attiecības – ģimeni, draudzību un dzīvesprieku.