Aizmirsto priekšmetu katalogs

Reiz, izrādot draugam pilsētu, kurā uzaugu, staigājām pa ielu, kuru pazīstu jau no bērnības. Tomēr es neatradu māju, kuru cerēju ieraudzīt. Tās vietā bija cita ēka, arī blakus esošās mājas izskatījās citādi. Ielas otrā pusē joprojām auga liepa, un zem tās bija soliņš, uz kura mēs mēdzām sēdēt un gaidīt autobusu, kas aizvedīs mājās. Pabraukāju ar pirkstiem pa betona pamatni un sajutu šķembu, kas tur vienmēr bijusi.

Šis soliņš, izrauts no lielā atmiņu kopuma, lika man sajust skumjas un neskaidru nemiera sajūtu. Kāpēc atcerējos nenozīmīgas detaļas, bet aizmirsu, kā izskatās šī iela? Kāda manas dzīves daļa izšķīst aizmirstībā? Kāda slēpta vērtība ir tām lietām, kuras izvēlos atcerēties?

Vidēji cilvēks var atcerēties aptuveni piecus tūkstošus seju, no 20 līdz simts tūkstošiem vārdu. Daži pētījumi liecina, ka cilvēka smadzenes var saglabāt līdz pat trīs terabaitiem informācijas, taču piekļuve šai informācijai ir ierobežota. Katru reizi, kad piekļūstam atmiņām, tās ir arvien izkropļotākas.

Es intuitīvi fotografēju objektus un apkārtni – vietas, kas nebija saistītas ar konkrētām atmiņām, bet raisīja tādu pašu satraukuma, skumju un atpazīstamības sajūtu kā attēli, kas izrādījās atmiņu fragmentārās un neuzticamās dabas liecības.

Iegūtos attēlus apkopoju katalogā. Pēc definīcijas katalogs ir informācijas saraksts par objektiem, kas sastādīts, lai atvieglotu šo objektu meklēšanu. Vienīgais, ko es varēju atrast, balstoties uz neesošām atmiņām, ir sevis kā subjekta uztvere – kurš šos attēlus uztver kā tādus, kas satur svarīgu informāciju un izraisa emocijas. Tādējādi līdztekus ilgām pēc zudušajām atmiņām es pētu iespēju izprast sevi ar mākslīgi radītu atmiņu palīdzību. Attālinoties no sākotnējiem faktiem un notikumiem, es pietuvojos sev – cilvēkam, ko šie notikumi veidojuši.

Šis projekts ir mans mēģinājums pieskarties tai zemapziņas dzīves daļai, kas glabājas manā atmiņā un kas man vairs nepieder.

Jana Gerca (Jana Gertz, 1986) ir māksliniece, kas strādā arī ar fotogrāfiju. Viņa ir dzimusi Rīgā, bet patlaban dzīvo Tallinā. Viņas darbu pamatā ir vientulības, eskeipisma un personīgās telpas, kā arī liminālo stāvokļu izpēte, kur personīgais sastopas ar publisko un intīmais krustojas ar sociāli pieejamo. Būtiska viņas darbu tēma ir atmiņu – gan kolektīvo, gan individuālo – ietekme uz personības veidošanos.