Natura

”Es joprojām jūtu to optimismu, kas vibrējis cauri gadu desmitiem: mūsu ķermeņi ir pilni spēka, turklāt to spēks ir nevis par spīti, bet tieši tāpēc, ka tie ir acīmredzami ievainojami.”

Olīvija Langa, Visi: Grāmata par brīvību. (Olivia Laing, Everybody: A Book About Freedom)

Ir pagājis gads, kopš sāku strādāt par modeli Tbilisi Mākslas akadēmijas tēlniecības darbnīcā. Sasalušais ķermenis ir kā metafora manai dzīvei, kas sasala brīdī, kad Krievija iebruka Ukrainā un mēs ar vīru pārcēlāmies uz Gruziju.

Gruzīnu, krievu un vairākās citās valodās vārds “natura” apzīmē modeli, kas pozē gleznotājiem un tēlniekiem. Latīņu valodā tas pats vārds nozīmē dabu. Studenti skatās uz mani, studē un uztver manu ķermeni kā mācību objektu. Es dokumentēju mūsu darba procesu un rezultātus. Mans kailums parāda manu atvērtību. Šis izmisīgais solis tika sperts ar cerību tuvināties citiem un pārvarēt atsvešinātības sajūtu trimdā.

Mans ķermenis ir manas vienīgās mājas. Es paslēpjos tajā kā čaulā, starp kokiem, kalniem un alām, starp svešas valsts senvietām. Daba ir manī un mani ieskauj, tā sniedz mieru un mierinājumu. Es esmu daba, kas iesaldēta laikā, modelis skulptūras radīšanai, es pati esmu skulptūra. Es jūtos saistīta ar visām dzīvajām radībām, bet tajā pašā laikā arī vientuļa. Cenšos iekļauties jaunajā pasaulē, nezaudējot sevi, savu identitāti un saknes. Bet kas es esmu? Man ir raksturs, man jābūt stiprai, man jāceļas un jāsāk virzīties uz priekšu. Bet pagaidām es vairāk atgādinu cilvēku, kas stāv uz stacijas perona, kamēr garām lielā ātrumā traucas vilciens.

Darja Nazarova (1991) ir vizuālā māksliniece no Krievijas, kas patlaban dzīvo Tbilisi, Gruzijā. 2015. gadā absolvēja Ivanovas Universitātes Arhitektūras fakultāti un 2019. gadā – Fotogrāfijas akadēmiju Sanktpēterburgā. Strādā dažādos medijos, veido fotogrāfijas un fotogrāmatas, nodarbojas ar arhīvu pētniecību.