TMPC

“Jūs iesiet ar kājām, stulbeņi!”*  “Šis pleonasms, ko izkliedza automašīnas vadītājs, joprojām atsauc atmiņā deviņu mēnešu ceļojumu ar autostopiem pāri 20 Eiropas Savienības valstīm  ar telti uz muguras. Ja vien tas cilvēks zinātu, kādu laimi viņš mums ir sagādājis!

1985. gadā piecas valstis (VDR, Beļģija, Francija, Luksemburga un Nīderlande) nolēma attiecināt brīvas pārvietošanās priekšrocības savā teritorijā uz Šengenas līguma parakstītājvalstu pilsoņiem. Kontrole pie iekšējām robežām tiks atcelta. 2023. gadā bija jūtama vēlme piedzīvot šo iespēju un nodoties deviņu mēnešu klaiņošanai zem mūsu kopīgā jumta. Vai arī šis impulss nāca no vācu valodas aizgūtā “Heimat”  (vācu val. – mājas) izjūtas meklējumiem – kā valsts, ko katrs nēsātu sevī.

TMPC pieraksta ceļa atmosfēru, izmantojot gonzo žurnālistiku. Iepriekšējo stopotāju uzraksti uz ceļazīmēm, dekapitēta Bārbija, šausmīga roka automašīnas aizmugurē, mierīga stūrīša meklēšana, lai tumsā uzceltu telti… Traks teātris, kurā katrs redzēs to, ko vēlas redzēt. Bet pāri visam: satikšanās uz ceļa. Tiek nodibināta saikne – vai arī ne – ar autovadītājiem, notiek novērošanas spēles. Dažkārt tiek nodibināta brālīga tuvība.

“Bez uguns un bez vietas”, vēršoties pret masu tūrismu, TMPC atgriežas pie jēdziena “brīvais laiks” caur cilvēcisku piedzīvojumu, kas apvieno klaiņošanu, nejaušas tikšanās un introspekciju. Tas ir ikdienas kustību laiks, suņu gaudošana naktī, kopīgas maltītes, atkailināti aizspriedumi. Pasaules rezonanses pieredze.

Netieši runa ir par to, ko ceļš provocē tajos, kas pa to ceļo, lai kaut ko atrastu. Dažādu atmosfēru antonīmija kā alegorija pārejai starp veco un jauno. Sajaucot spriedzi un flegmātismu, saikni ar tagadnes brīdi, TMPC paradoksāli veido vēstījumu par ticību, paļāvību uz nākotni. Nākamais auto, kas apstāsies, nākamā tikšanās, nākamais klusums. Alegorija ir vienkārša, sajūta – ne tik ļoti.

Šī dzīve var šķist apgrūtinoša. Taču ar savdabīgu pieeju, kas nekad nav vienkārša, reizēm smieklīga un gandrīz fatālistiska ceļā, kas ņem un dod, mēs varam izvēlēties virzienu.

Mierīgums. Mēs dažkārt “gājām” kā stulbeņi. Pat labprātīgi nolaidām uz leju paceltos īkšķus, lai turpinātu iet. Tas bija tikpat labi.

* Saīsinājums franču valodā – TMPC

Romēns Kodjē (Romain Coudrier, 1992) ir franču fotogrāfs, kurš studējis komunikāciju un politoloģiju, tagad dzīvo Marseļā. Savos darbos galvenokārt pievēršas cilvēka, ielas un dabas attiecībām.