Tie, kuri palikuši

Karš Ukrainā rit jau trešo gadu, un vīriešu kļūst arvien mazāk. Daudzi paliek aiz frontes līnijas, turpinot dzīvot un cenšoties saglabāt šķietamu normalitāti.

Sievietes gaida savus vīriešus. Jaunieši, kuriem draud iesaukšana, savus pusaudžu gadus izdzīvo ar lielāku neapmierinātību, dusmām, dumpīgumu un dažkārt naidu. Sievietēm par bērniem palīdz rūpēties vecmāmiņas un vectētiņi. Palikuši arī tie, kuri nevalkā formas tērpu, jo viņu stāvoklis sabiedrībā ir pārāk svarīgs ekonomikai, kā arī tie, kuri vienkārši nav derīgi kaujai.

Visiem tiem, kas dzīvo tuvāk frontei, uzbrucējs ir visur – brūcēs uz viņu ķermeņiem, šrapneļos uz ēku fasādēm, tumsā, ko uzspiež elektrības trūkums, vai dēļos, kas aizvieto izsistos logus. Kolektīvo identitāti turpina vajāt arī padomju varas spoks.

Tieši par šiem cilvēkiem es nolēmu veidot savu darbu Ukrainā – parādīt, ka dzīve tomēr turpinās arī valstī, kurā notiek karš.

Nikolā Dikmanss (Nicolas Dykmans, 1989) dzimis Briselē, 2017. gadā absolvējis literatūras studijas Ljēžas universitātē, kopš tā laika strādā par pasniedzēju. Ar fotogrāfiju nodarbojas kopš 2022. gada. Dokumentē tādas tēmas kā cietums, reliģija, seksa konvencijas, Eiropas panku scēna, romu kopienas Maķedonijā u. c.