Nekas cits kā aizkars
Padomju Savienības sabrukums nozīmēja agrākās identitātes zaudēšanu un jaunas individualitātes apziņas iegūšanu. Bijušajā Austrumu blokā komunisma sabrukums izraisīja dzimumu segregācijas pastiprināšanos darba tirgū, veicinot “nabadzības feminizāciju” un ekonomisko šķelšanos starp vīriešiem un sievietēm. Līdz pat šai dienai uzaugt Centrāleiropā un Austrumeiropā nozīmē saskarties ar politiskajām sistēmām, kurās dominē vīrieši, seksistiskiem stereotipiem, ierobežojošiem skaistuma standartiem, ģimeniskām un reliģiskām gaidām.
2021. gada vasarā es ceļoju 7325,80 km pāri bijušajam Austrumu blokam, lai dokumentētu, kā jaunās paaudzes izjūt novecojušās pasaules kārtības pēdas.
Izsekojot robežai, kas pazīstama kā “dzelzs priekškars”, es fotografēju un intervēju 104 cilvēkus par viņu personīgo dzimtes un sievišķības pieredzi. Ceļojot tikai ar sabiedrisko transportu, es apmeklēju 20 pilsētas Polijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā. Komunisma beigas Eiropā, ko simbolizēja 1989. gada Berlīnes mūra nojaukšana, miljoniem cilvēku radīja personiskas, sociālas un politiskas pārmaiņas. Es pievērsos sievietēm, nebinārām, plūstošā dzimuma un transseksuālām personām, kuras, tāpat kā es, piedzima šīs pārejas laikā.
Ar šo projektu es vēlos izaicināt veidu, kā Centrāleiropas un Austrumeiropas sievietes un nebinārie cilvēki tiek atspoguļoti, un veicināt diskusiju par robežām un dzimuma identitāti 21. gadsimtā.
Projektu Nekas cits kā aizkars veido fotogrāfijas, kustīgie attēli, arhīvu attēli un dokumenti, kā arī instalācijas. Šī starpdisciplinārā pieeja tiecas izaicināt lineārās dokumentālā stāstījuma konvencijas un ļaut saskatīt un sadzirdēt viedokļu un pieredzes daudzveidību. Es devos šajā ceļojumā ar padomju ražojuma kameru Kiev 80, kas 1978. gadā tika ražota militārā rūpnīcā Kijivā. Kameras metāla aizvars attēlos iespiež gaismas “aizkaru”, atspoguļojot to, kā padomju vēsture ir veidojusi dzimumu identitāti.
Zula Rabikovska ir dzimusi Polijā, bet tagad dzīvo Londonā. Viņa ir fotogrāfe un videogrāfe, kas veido dokumentālus darbus par migrāciju, identitāti un LGBTQI+ kopienām. Viņa specializējas portretu veidošanā un bieži sadarbojas ar citiem māksliniekiem un mūziķiem. Zula ir arī Austrumeiropas reģiona mākslinieku vizuālā kolektīva Rethinking Eastern Europe dibinātāja.
