Pavasara fotonotikumi Baltijā
IGAUNIJA
29.01.2025.–20.04.2025., Fotografiska galerija Tallinā
Starptautiski atzītais ielu un modes fotogrāfs Fengs Li ir izveidojis savdabīgu vizuālo valodu – viņa fotogrāfijas izceļas ar ironisku un humora pilnu attieksmi pret ikdienas dzīvi. Sērija Baltās naktis ir veidota uz mūsdienu pilsētu fona. Fengs Li prasmīgi izmanto tehniku, laiku, kompozīciju, gaismu un krāsu. Viņam raksturīgs meistarīgs zibspuldzes izmantojums un piemīt unikāla spēja pamanīt un iemūžināt savdabīgus un sirreālus mirkļus, savijot tos kopā ar sprādzienbīstamām krāsām un izteiksmīgām detaļām.
24.01.2025.–18.05.2025., Fotografiska galerija Tallinā
Fotografiska galerija atzīmē 2025. gadu, kad Tallinai piešķirts Eiropas sporta galvaspilsētas tituls, un pievērš uzmanību Igaunijas sporta fotogrāfijai. 24. janvārī Fotografiska tika atklāta leģendārā sporta fotogrāfa Lembita Pīgela izstāde Pīgels/Pildis. Šī ir pirmā Pīgela personālizstāde, kurā būs skatāmi daudzi līdz šim neredzēti attēli no viņa plašās kolekcijas.
Izstādē apkopotas spēcīgas un pārsteidzošas fotogrāfijas, kurās iemūžināti Igaunijas sporta kultūras aspekti no 20. gadsimta 70. līdz 90. gadiem, kā arī fragmenti no nesenākiem sporta momentiem. Lembits Pīgels, kurš tolaik bieži strādāja par brīvprātīgo, ar savu fotoaparātu ceļoja pa sporta sacensībām, aizrautības, centības un apņēmības vadīts. Viņa ārkārtīgā spēja iemūžināt sporta skaistumu, šarmu un sāpes saglabājusi filmā autentiskus un spilgtus sporta vēstures mirkļus, tādējādi stāstot par Igaunijas kultūru.
15.02.2025.–15.03.2025., Pallas galerija, Tartu
Somijas institūta rīkotajā izstādē apskatāmas jaunas un senākas Elīnas Broterusas fotogrāfijas, kurās redzamas Alvara Ālto (1898–1976) projektētās ēkas. Autores darbi atšķiras no tradicionālajām arhitektūras fotogrāfijām – Broterusa attēlos ievieš cilvēku, iedomātu iemītnieku, caur kura acīm skatītājs redz telpu.
Jaunās, līdz šim nepublicētās fotogrāfijas tapušas 2024. gada jūlija beigās Tartu, kur atrodas Villa Tammekann – vienīgā Ālto projektētā ēka Baltijas valstīs. Māja pieder Turku Universitātes fondam, un pēdējos gados tajā bija Turku Universitātes pētniecības rezidence, tāpēc Tartu iedzīvotājiem reti ir bijusi iespēja apskatīt tās interjeru.
14.02.2025.–15.03.2025., Pallas galerija, Tartu
Izstādē Mūsu mājas piedalās 24 Pallas Lietišķo zinātņu universitātes fotogrāfijas nodaļas studenti un pasniedzēji, pētot arhitektūru kā pašizpausmes veidu.
“Šī izstāde ir par kopīgu pieredzi – draudzības veidošanu, pasaules redzējuma paplašināšanu un kopīgu izaugsmi. Arhitektūra ir neatņemama cilvēka radītās kultūras sastāvdaļa, tikpat dabiska un būtiska kā sadarbība, ideju apmaiņa un emociju izpausme,” saka kuratore Katarīna Torma (Katariina Torm).
Izstādes dalībnieki arhitektūru izmanto kā introspekcijas līdzekli, veidojot dialogu ar arhitektiem, kuri pauž savu radošumu, veidojot apkārtējo vidi un telpu. Šo divu disciplīnu krustpunktā veidojas sinerģija, kas palīdz atklāt gan intuitīvās izvēles, kas ir arhitektūras objektu pamatā, gan to dziļākās nozīmes.
13.02.2025.–15.03.2025., Vaal galerija, Tallina
Tonu Tormiss prezentē 200 melnbaltas fotogrāfijas, kas uzņemtas no 1964. līdz 2008. gadam. Šo sēriju sauc Aiz laikmeta – vairāku desmitgažu laikā Tormiss ir iemūžinājis galvenokārt kultūras personības. Pallas lietišķo zinātņu universitātes Fotogrāfijas nodaļas vadītājs Pēters Linnaps ir atzīmējis, ka daudzi igauņu fotogrāfi par savu galveno misiju ir uzskatījuši kultūras darbinieku portretu iemūžināšanu. “It kā nojaušot pastāvīgo un traģisko mūsu tautas etniskās izzušanas risku, Igaunijas vēsturē ir bijuši sistemātiski centieni fiksēt un kataloģizēt tos, kurus mēs saucam par “eliti” – intelektuālo avangardu, kura mantojums ir saglabājies, neskatoties uz nebeidzamo Austrumu un Rietumu vētru vēsturi.”
llmars Krūsamē izstādījis deviņas hiperreālistiskas gleznas, tostarp portretus, kā arī dažus jaunākos darbus. Tāpat kā Tormis, arī Krūsamē kultūras personības sāka portretēt jau pagājušā gadsimta beigās. Līdz šim viņa portretu sērijā Dvēseles ainavas ir 45 gleznas.
07.02.2025.–23.03.2025., Vana-Võromaa muzejs un mākslas galerija
7. februārī Kultūras centra galerijas mazajā zālē tika atklāta kinorežisora Ago Rūsa personālizstāde Ielūgums. Izstāde iepazīstina ar fotogrāfijām, kas tapušas pirms vairākiem gadiem, kad Tallinnfilm filmēšanas grupa sekoja Baltijas vācu polārpētnieka un zinātnieka Eduarda fon Tolla pēdām Arktikā. Igauņu kinoekspedīcijas mērķis bija iemūžināt tās noskaņas, kas pavada pētniekus, kuri ilgojas palūkoties aiz apvāršņa un doties pa neatklātiem ceļiem.
LIETUVA
06.03.2025 – 06.04.2025, Lietuvas fotogrāfijas muzejs Šauļos
Izstādē eksponēti reportāžas darbi, kas tapuši 20. gadsimta 70. un 90. gados, atklājot autora centienus iemūžināt autentisku ikdienas dzīvi dažādās pasaules malās. Dalides darbos dominē tieša reālu notikumu vērošana un dokumentēšana, izvairoties no mākslinieciskas inscenēšanas. Izstādes apmeklētāji varēs aplūkot Dagestānā, Kubā un Lietuvā tapušās fotogrāfijas, kur katra fotogrāfija stāsta savu stāstu – no vietējo iedzīvotāju dzīves fragmentiem līdz sociālo pārmaiņu pazīmēm.
26.02.2025.–03.04.2025., Prospekto galerija, Viļņa
Romualds Augūns fotogrāfijas entuziastu un profesionāļu vidū pazīstams kā kalnu fotogrāfs. 2002. gada albums Cilvēki kalnos iezīmēja nozīmīgāko tēmu, kas viņu atšķir no citiem Lietuvas fotogrāfiem.
2024. gadā aprit 60 gadi kopš vēsturiskās ekspedīcijas uz Pamira kalniem, kuru fotografēja Augūns. 1964. gadā Lietuvas presē bija daudz līdzīgu virsrakstu – Lietuviešu vārdi, kas pametuši kalnus, Lietuvas virsotnes Pamirā… Tajā vasarā Tadžikistānā notika pirmā lietuviešu alpīnistu augstkalnu ekspedīcija uz Pamira kalniem – desmit tolaik vēl pavisam jauni vīrieši, mazliet jau pieredzējuši un saslimuši ar “kalnu slimību”. Ekspedīcijas kulminācija bija līdz tam vārdā nenosauktās Pamira virsotnes, kas tika iekarotas un ieguva lietuviešu vārdus: Mikalojs Konstantīns Čurļonis (5794 m), Kristijons Donelaitis (5837 m), Lietuva (6050 m). Tās pēc augstuma pārspēj Eiropas augstāko kalnu Elbrusu (5642 m). Šī gada februārī Augūns, atzīmējot ekspedīcijas 60. gadadienu un M. K. Čurļoņa 150 gadu jubileju, aicina fotogrāfijas cienītājus uz izstādi, kurā iemūžināti leģendārās ekspedīcijas dalībnieku sasniegumi un Lietuvas virsotņu kores marķēšanas process.
27.01.2025.–31.03.2025., Martina Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka
Izstāde Es bieži aizmirstu pēta trauslo laika slāni ikdienas telpā. Jonass Kulikausks, izmantojot Otrā pasaules kara laika objektīvu un mūsdienīgu 8 x 10 collu kameru, devās ceļojumā, lai iemūžinātu mūsdienu dzīvi bijušajā Viļņas geto.
Fotogrāfijas ir izstādītas kā objekti, sniedzot apmeklētājiem taustāmu pieredzi. Uz galdiem un pjedestāliem izvietotās mapes ar fotogrāfiju sudraba nospiedumiem, kurās mūsdienu ainas apvienotas ar vēsturiskiem konkrētās vietas aprakstiem un izdzīvojušo liecībām, sniedz šausminošas atmiņas par Viļņas geto, kur piespiedu kārtā tika turēti desmitiem tūkstošu ebreju.
Instalācijas izgaismo vēsturi, konfliktus, pretestību, izdzīvošanu, apjukumu un traumas, kas saistītas ar holokaustu, vēstures noklusēšanu, etnisko un kultūras apgānīšanu. Izstādē godināts vecākais un nozīmīgākais litvaku ebreju piemineklis – Viļņas Lielā sinagoga, kā arī desmitiem tūkstošu cilvēku, kas holokausta laikā tika noslepkavoti Paneru mežā.
27.11.2024 – 11.05.2025, Lietuvas Nacionālā muzeja izstāžu telpa Vēstures nams
Antans Sutkus bija daļa no nomenklatūras jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem kā šīs priviliģētās šķiras pakalpojumu sniedzējs un vēlāk kā Lietuvas Mākslas fotogrāfijas biedrības viceprezidents.
Pateicoties viņa kā žurnālista un mākslinieka darbam, izstādes trīs daļas – Ikdiena, Parādes un Nomenklatūra – sniedz mums iespēju gūt ieskatu par dzīvi nomenklatūras iekšienē un ārpus tās. Pēc partijas un atsevišķu tās biedru uzaicinājuma Sutkus fotografēja gan oficiālus, gan neoficiālus pasākumus, radot ļoti atklājamus portretus un atmosfēriskus attēlus no varas aprindu vidus. Par laimi mums, Sutkus bija un ir fotogrāfs ar izcilām prasmēm un zināmu neatlaidību. Viņš saglabāja arī fotogrāfijas, kas nebija tiešā veidā interesantas partijai vai nomenklatūrai, bet drīzāk atradās ārpus ierastā ceļa vai arī nebūtu izgājušas cauri cenzūrai. Tas mums sniedz skaidrāku priekšstatu par laiku, kas, par laimi, pieder pagātnei, lai gan tā ietekmi uz sabiedrību un valsti mēs varam redzēt un sajust arī šodien.
LATVIJA
07.02.2025.–18.04.2025., ISSP Galerija, Rīga
Izstāde pēta urbānās telpas neatrisinātos arhitektūras naratīvus, kas atklāj stāvokli starp klātbūtni un aizmirstību. Nepabeigtie būvju skeleti un izteikti monumentalizētās elites augstceltnes kļūst par pilsētvides spektrāliem artefaktiem – liecībām, kas pārsniedz sabiedrības iztēles robežas un atspoguļo ignorētās kopienas balsis. Andže izmanto dagerotipijas un sausās stikla plates tehnikas – senus analogās fotogrāfijas paņēmienus, kas papildina izstādes tematiku. Dagerotipija ir viena no pirmajām fotogrāfijas tehnikām, radīta 19. gadsimta sākumā. Tā izmanto sudraba pārklājumu uz vara plāksnes, veidojot unikālu attēlu, kas eksistē tikai vienā eksemplārā un ko raksturo augsta detalizācija un spoguļveida virsma. Izmantojot šīs tehnoloģijas, Andže akcentē ainavas pārejošo dabu un radītā attēla fizisko klātbūtni, kurā saduras pagātne un nākotne. Katrs izstādē redzamais attēls ir unikāls, pieejams vienā eksemplārā.
No 17. janvāra. Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīga
Līdz ar 2025. gada sākumu veiksmīgi pabeigta Latvijas Fotogrāfijas muzeja pārvākšanās uz Latvijas Mākslas akadēmijas ēku Kronvalda bulvārī 4. Svinot šo notikumu, muzeja publiskajā telpā no 17. janvāra būs apskatāma izstāde Mirklis. Krāsa. Spogulis. Autohromu kolekcija, pirmo reizi muzeja vēsturē piedāvājot apskatei šo unikālo 20. gadsimta sākuma kolekciju.
Neilgi pēc 1907. gada, kad autohromu – pirmo komerciāli veiksmīgo krāsu procesu – patentēja brāļi Limjēri, krāsainās fotogrāfijas uz stikla platēm sāka veidot arī latviešu fotogrāfi. Trauslās dabas dēļ līdz mūsdienām saglabājies salīdzinoši mazs autohromu skaits. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā ir otra lielākā autohromu kolekcija Latvijā – pārsvarā Eduarda Gaiķa (1881–1961) klusās dabas, ainavas un portreti. Izpētes procesā apzināti arī citos muzejos un privātkolekcijās saglabātie autohromi, izstādē sniedzot priekšstatu par pieejamo priekšmetu daudzumu Latvijā.
22.11.2024.–30.03.2025., Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā no 2024. gada 22. novembra aplūkojama izstāde Gleizds, šķēres, papīrīt’s. Tā veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu saistībai ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā, izstāde vienotā stāstā savij tādas tēmas kā nespēja un padomju erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie soļi pretim citādā pieņemšanai.
Izstādē aplūkojama fotogrāfa Jāņa Gleizda darbība 70. un 80. gados, īpaši izceļot ilgstošo sadarbību starp mākslinieku un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Laikā, kad oficiālajai mākslas videi bija jāatbilst padomju valsts diktātam, “mākslās neskolotais” institūta fotolaborants Gleizds un savos eksperimentos visnotaļ radošie mediķi izstrādāja estētiskos principus, lai ar inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļautu erotiskajai fantāzijai piešķirt padomju pilsoņa ideoliģizētajam ķermenim gaismas auras ieskautas dzimumpazīmes. Izstādes kuratori – Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs.
