LFM stāsti: Kārlis Lakše (1892–1949)

Foto Kvartāls uzsāk sadarbību ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju un turpmāk piedāvās ieskatu vairāk vai mazāk zināmu 20. gadsimta sākuma fotogrāfu darbos no muzeja krājuma. Šīs nelielās fotogrāfiju izlases veido gan patstāvīgu stāstu, gan sniedz priekšstatu par fotogrāfa rokrakstu, radošo darbību un potenciālām tālākas izpētes iespējām.

Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 3000 Kārļa Lakšes (1892–1949) stikla plašu negatīvu un fotogrāfiju; lielākā daļa no tiem ir digitalizēti. Lakše ir dzimis Koknesē, kur jau agri aizrāvies ar fotogrāfiju. 1914. gadā viņš uzsāka mācības Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet no 1921. gada studijas glezniecībā kādu laiku turpināja pie Vilhelma Purvīša Latvijas Mākslas akadēmijā. Nepabeidzis augstskolu, Lakše atgriezās Koknesē, kur pavadīja turpmāko dzīvi un turpināja fotografēt. Atšķirībā no daudziem citiem tālaika latviešu fotogrāfiem, Lakše nekad nestrādāja salonā. Viņa arhīvs sniedz vērtīgu ieskatu 20. gadsimta pirmās puses latviešu mākslinieku darba procesos, piemēram, ataino kinoteātra Splendid Palace griestu apgleznošanu no 1922. līdz 1923. gadam. Lakše daudz fotografējis sevi un tuviniekus, arī ikdienu, darba procesus, arhitektūru, svētkus, teātri u. c. sabiedriskus notikumus Koknesē un tuvākajā apkārtnē.

Kad 90. gados Lakšes radošo mantojumu viņa sievas Olgas Akmens māsa Milda Mūrniece (Akmens) nodeva muzejam, viņu pamatoti dēvēja par aizmirstu, pat nezināmu autoru, tomēr pēdējā desmitgadē tas pamazām ir mainījies. Lakše ieņem stabilu vietu Latvijas Fotogrāfijas vēsturē kā savdabīgs, glezniecībā izglītots subjektīvā dokumentālisma pārstāvis, kurš vēl pelnīti gaida savu zvaigžņu stundu apjomīga pētījuma veidolā.

Īpaša loma Kārļa Lakšes fotogrāfijā ir viņa sievai Olgai. Lakšes arhīvā var izsekot viņu attiecību stāstam no fotogrāfijām, kur abi ir vēl pavisam jauni un iepazīstas ar vecākiem, līdz pat Olgas portretiem, kur sejā jau baisi iezīmējas dilonis, ar ko viņa saslima un devās mūžībā 1942. gadā. Fotogrāfijās redzamas gan ikdienišķas situācijas, kurās pāris pavada laiku divatā vai kopā ar draugiem, gan pozēti portreti, kuros atklājas kompozīcijas un gaismas krituma meklējumi. Daudz fotografēta arī sievas māsa – aizkustinošs ir portrets, kurā Olga palīdz Lakšem fotografēt māsu, tomēr kadrā viņš iekļāvis abas.

Muzeja krājumā ir arī Lakšes rakstīta vēstule sievai ar nosaukumu Laimīgais Saules princis un viņa mazā Pasaciņa – alegorisks mīlasstāsts par viņiem abiem. Lakše citu fotogrāfu vidū izceļas arī ar lielu pašportretu daudzumu. Bet varbūt šo portretu autore tomēr bija Olga?

*Jebkāda fotogrāfiju tālāka izmantošana un izplatīšana saskaņojama ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju.