Latvija kā antidepresants

Fotosērija pārsvarā ir par dažādu Rīgas iedzīvotāju dzīvi Latgales priekšpilsētā (līdz 2024. gadam arī Maskavas priekšpilsēta, neoficiāli saukta par Maskačku), uzsverot padomju mantojuma un mūsdienu realitātes specifisko sadursmi, kas ir radījusi īpatnēju dzīves telpu. Oriģināli šī fotosērija sastāv no divām daļām – katrā no tām ir 80 fotogrāfijas, kas uzņemtas no 2005. līdz 2020. gadam. Šīs sērijas sāku veidot no 15 gadu vecuma, kad palīdzēju savam tēvam fotogrāfam Jurim Kalniņam grāmatas veidošanā. Bija paredzēts izdot grāmatu Ielas anatomija: Maskavas iela (tā tomēr netika izdota), un tāpēc bija arhitektoniski precīzi jānofotografē katra Maskavas ielas māja. Piedaloties projektā, es sapratu, ka mani daudz vairāk interesē fotografēt nevis pašas ēkas, bet gan cilvēkus ap tām. Tomēr sērijas pirmajā daļā biju salicis daudzas fotogrāfijas, kas nav uzņemtas Latgales priekšpilsētā, bet kuru noskaņa un tematika bija atbilstoša; arī šajā FK atlasē redzami attēli no Vecmīlgrāvja, Āgenskalna, Vecrīgas, Mellužiem, Kārsavas, kā arī no Rīgas centra – Artilērijas ielas. 

Arnis Kalniņš (1990) nodarbojies ar fotožurnālistiku, ielu fotogrāfiju, veidojis arī inscenējumus, kā arī īsfilmas stop-motion tehnikā. Ieguvis bakalaura grādu socioloģijā, Erasmus apmaiņas programmā studējis antropoloģiju Kopenhāgenas Universitātē. Tagad studē operatora mākslu LKA Nacionālajā filmu skolā un filmē savu noslēguma darbu Ziņotājs – dokumentālu filmu ar inscenējumiem.