/ Foto Kvartāls / Blogs

Vasaras fotonotikumi Baltijā

IGAUNIJA

Foto – Brūss Gildens. Portoprensa, Haiti, 1990.

23.05.2025.–26.10.2025. Fotografiska galerija, Tallina

Brūsa Gildena kaislīgā un drosmīgā izstāde Why These? izgaismo plašo sabiedrības spektru, izceļot reālus cilvēkus no šaurām ieliņām, ikdienas dzīves un patiesajiem, nefiltrētajiem pasaules nostūriem. Ar savu neapstrādāto, provokatīvo stilu Gildena melnais humors kalpo gaišākam mērķim – veicināt lielāku sapratni starp cilvēkiem. Atklājot apslēpto, viņš fiksē bailes, kas veido to, kā mēs redzam sevi un apkārtējos.

Brūss Gildens (1946), ielu fotogrāfijas leģenda, savu karjeru sāka 1967. gadā. Viņš fiksē ainas un cilvēkus, kurus citi varētu uzskatīt par biedējošiem, riskantiem vai pat pretīgiem. Viņš nekad nav tikai skatītājs, bet aktīvi meklē sejas, kas vairāk parāda nekā slēpj – skumjas un prieku, vēlmes un zaudējumus, reibumu un iznīcību.

Foto – Henriete Sabro Ebesena. Apelsīni, kaleidoskopiska klusā daba, 2016

23.05.2025.–28.09.2025. Fotografiska galerija, Tallina

Dāņu mākslinieces Henrietes Sabro Ebesenas izstāde Kaleidoskops izpludina robežas starp fotogrāfiju un glezniecību, realitāti un iztēli, pētot cilvēka psihi un ķermeni. Ebesena, pēc profesijas ārste, ir fascinēta par zinātnes un mākslas saskarsmi. Viņas darbi ir kā mazi zinātniski eksperimenti, kuros tiek pētīts, kā cilvēka ķermeni, psihi un pasauli var vizualizēt un interpretēt caur skatītāja prātu un skatienu.

Henriete Sabro Ebesena (1994) ir fotogrāfe un kinorežisore no Kopenhāgenas, kuru fascinē zinātnes un mākslas krustpunkts. Viņas pētījumi par psihi, prātu un ķermeni atspoguļojas vairākos darbos — no pašportretiem un sejas fragmentiem līdz deformētām kailfigūrām Dali stilā —, kuros viņa slavina seksualitāti un sievietes skatījumu.

Foto – Eliots Irvits. Pašportrets, Ņujorka, ASV, 1999.

21.03.2025.–07.09.2025. Fotografiska galerija, Tallina

Retrospektīvā izstāde iepazīstina ar Irvita 70 gadu ilgās radošās fotogrāfijas karjeras laikā tapušajiem darbiem, kuros atainoti rotaļīgi ikdienas mirkļi, humoristiskas perspektīvas un domas rosinošas refleksijas. Tas ir Fotografiska veltījums leģendārā mākslinieka neparastajam ceļojumam un talantam, eksponējot gandrīz 100 darbu, kas pārstāv ielu fotogrāfijas virsotni.

Irvitam bija reta spēja atrasties pareizajā vietā pareizajā laikā, un viņa vizuālo valodu raksturo smalks humors, kas atspoguļo ikdienas dzīves siltumu, rotaļīgumu un emocionālo bagātību. Izstādē ir apskatāmas gan viņa ikoniskās melnbaltās fotogrāfijas, gan mazāk pazīstami darbi, tostarp daži no pirmajiem attēliem, kas tapuši 1949. gadā, un krāsaino fotogrāfiju izlase no vēlākā radošā perioda.

Foto – Annika Hāsa, skats no Aļonas Movko-Māgi izstādes

06.06.2025.–27.09.2025. Seek Galerija, Tallina

Izstāde aicina apmeklētājus doties poētiskā un sensorā ceļojumā pa ainavu, kurā ķermenis un daba ir nesaraujami saistīti. “Tēma par purvu nebija apzināta izvēle,” stāsta autore. “Tā man ienāca prātā pakāpeniski – kā ainava, kurā sāc grimt.”

Pāreja no Tallinas uz attālu lauku māju Lahemā radīja negaidītu sastapšanos ar mitrumu, pūšanu un klusu pretestību cilvēku kontrolei. Tas iezīmēja sākumu ilgam dialogam ar zemi – nevis kā fonu, bet kā daudzslāņainu, atmiņas pilnu būtni.

Izstāde SOO uzdod jautājumus: Ko zeme saglabā? Ko cilvēka ķermenis atstāj aiz sevis? Kur sākas rūpes – un kur tās beidzas? Instalācijas, kas veidotas no augu miecētas ādas, stikla, koka atliekām, sarūsējuša metāla, fotoķīmiskajiem procesiem un gaismas, nav paskaidrojumi, bet gan pavadoņi – atmiņu nesēji, kas nerunā skaļi, bet atbalsojas, grimst un paliek.

Foto – Pavlo Mazai

09.05.2025.–10.08.2025. Juhana Kūsa dokumentālās fotogrāfijas centrs

Pavlo Mazai ir ukraiņu mākslinieks, kura daudzveidīgajās un emocionāli rezonējošajās fotogrāfijās atspoguļota Ukrainas kultūra, vēsture un mūsdienas. Pavlo ir dzimis, dzīvo un strādā Kijivā, un viņa dzīve, tāpat kā apkārtējā pasaule, ir mainīga un nepārtraukti kustībā. Pēc trīspadsmit gadiem nevainojamas karjeras muitas dienestā viņš izvēlējās mākslas ceļu. Par jauno aicinājumu kļuva aizraušanās ar fotogrāfiju. Robežu pārkāpšana ir viņa dabā.

Šī izstāde ir daudz vairāk nekā tikai vizuāli saskaņotu fotogrāfiju kolekcija. Tas ir poētisks un eksistenciāls ceļojums, kas skatītājus mudina pārdomāt dzīves trauslumu. Juhana Kuusa Dokumentālās fotogrāfijas centra kontekstā tā paplašina dokumentālās fotogrāfijas nozīmi, pārveidojot to no pasaules spoguļa par instrumentu cilvēka iekšējās pasaules izpētei.

Izstāde ir daļa no pirmā Ukrainas mākslas festivāla Igaunijā.

LIETUVA

Foto no izstādes Argentīnas lietuvieši: aizbraukšanas un atgriešanās

09.07.2025.–07.09.2025. Fotogrāfijas muzejs, Šauļi

Izstāde ir fotogrāfa Mikolasa Jodeles un Argentīnas lietuvieša Sandra Rivero kopīgs radošais projekts, kas veltīts Lietuvas diasporas vēsturei un tagadnei Argentīnā.

Starpkaru periodā vairāk nekā 30 000 lietuviešu emigrēja uz Argentīnu, lai izvairītos no nabadzības un politiskās nestabilitātes. Starp viņiem bija arī Sandra Rivero vecvecāki Povilas Lipnickas un Adele Baršauskaite, kuri 1925. gadā no Daujēniem devās uz Buenosairesu. Sandra par savām lietuviešu saknēm uzzināja pusaudzes gados, un ilga ģimenes vēstures meklēšana viņu beidzot aizveda uz to pašu baznīcu Daujēnos, kur gandrīz pirms gadsimta bija precējušies viņas vecvecāki.

 Desmit mēnešus ilgā ceļojumā Argentīnā un Lietuvā autori vāca arhīva materiālus, intervēja desmitiem Argentīnas lietuviešu un apmeklēja Argentīnas lietuviešu kopienas no Buenosairesas līdz Eskelam un no Rosarijo līdz Sarmiento. Fotogrāfiju sēriju papildina arhīva fotogrāfijas, emigrantu dienasgrāmatu un vēstuļu fragmenti, bet pievienotajos tekstos atrodams gan vēsturiskais konteksts, gan personīgi stāsti.

Foto – Ģediminas Kuncaitis

03.07.2025.–02.08.2025, Viļņas fotogrāfijas galerija

Izstāde Vispārinātais skatiens aicina skatītājus raudzīties fotogrāfam pār plecu un aplūkot attēlu caur telpas un laika koncepciju. Darbu cikls ir fotogrāfiskās performativitātes rezultāts. Virzoties paralēli horizontam, autors fiksē telpas ilgumu, uzsverot procesu un savu kompozicionālo meklējumu nolūku. Novērojot viņa paplašinātos kadrus un atstarpes starp kadriem uz filmas lentes, skatītāji var atrast atbildi uz jautājumiem “kas atrodas ārpus kadra?” un “kas tur notiek?”.

Savas kompozīcijas Kuncaitis veido Viļņas pagalmos, ielās un kāpņu telpās — apmeklējot šīs vietas, viņš intīmi atklāj to kompozicionālā izkārtojuma galvenos elementus. Gandrīz katrā darbā ir jūtama kustība un ritms, kas attīstās apkārt, – tie ir garāmgājēji, kas pēkšņi ienāk kadrā, skrejoša bērna spokainā silueta, garāmbraucošas automašīnas atstātās gaismas pēdas vai pakāpeniski satumstošie mākoņi. Šie elementi rada sajūtu, ka var skatīties taisni uz priekšu, vienlaikus uztverot to, kas notiek pa kreisi, pa labi un aiz muguras.

Foto – Taņa Serketa

01.07.2025.–26.07.2025. Prospekto galerija, Viļņa

Šajā personālizstādē Serketa prezentē savas jaunās analogās dubultās ekspozīcijas fotogrāfijas, kas tapušas 2023.–2024. gadā. Izstādītajos darbos ir iekļautas sērijas Uz melna fona, Sarkanā lente, Līdzsvars, Locījumi un Pārveidošanās.

Sarkana lente vai svarīgais – to var uzskatīt par šī fotogrāfiju cikla vadmotīvu, ja fotomākslu salīdzinātu ar teātra darbu. Visas kompozīcijas ir radītas vienā un tajā pašā vietā, ar vienu un to pašu personāžu un līdzīgiem rekvizītiem, bet formu un nozīmju daudzveidība atrodama gaismā, kustībā un dubultās ekspozīcijas slāņos. Cikls tika radīts, fotografējot klusās dabas un noķerot figūras kustības pret melnu sienu un apvienojot šos dažādos materiālus. Klusās dabas darbojas kā dekorācijas, bet figūra ir nenozīmīgs tēls, kas ļauj izpausties gaismas un krāsu efektiem.

Foto – Gintares Grigenaites, skats no Janīnas Sabaļauskaites izstādes

23.05.2025.–28.09.2025. Radvilas pils Mākslas muzejs

Janīna Sabaļauskaite, kas strādā Lietuvā un Lielbritānijā, smalki dokumentē LGBTQ+ kopienas dzīvi, viņu seksualitātes izpausmes, prieku un kopienas garu. Lai pētītu identitātes un dzimuma jautājumus, autore iedziļinās erotikas, seksuālās izglītības un invaliditātes tēmās. Viņas māksla ir par intimitāti un sadarbību. Māksliniece atklāti pēta attiecības queer feministu sabiedrībā un vitalitātes estētiku.

Izstāde Pleasure, tāpat kā citi mākslinieces projekti, sākās ar sarunām un uzmanību viņas modeļiem. Projekts iemūžina vienpadsmit dalībnieku dzīves aizkustinošākos un spēcīgākos mirkļus, kas atgādina par pašmīlestību, kaislību un erotiku, pievilcību, iespējām, sapņiem, izaicinājumiem un vēlmēm. Visus šos attēlus saista ne tikai seksualitātes tēma. Arī invaliditāte bieži paliek sabiedrības dzīves ēnā. Izstāde uzsver, ka dzīve ar invaliditāti, disfunkciju un individuālām vajadzībām ir tikpat daudzveidīga un neparedzama kā jebkura cita, tādēļ, lai palīdzētu šiem cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, neatsakoties no saskarsmes, kustībām, seksa, kultūras un izklaides, visi šie dzīves aspekti ir jāorganizē ārpus vienas “universālas” normas, kas neņem vērā tos, kuri ir vāji vai pastāvīgi cieš sāpes.

LATVIJA

Foto – Eleonora Agostini

07.06.2025.–18.07.2025. ISSP Galerija

Izstāde Sinestēzija (sadarbībā ar Fonderia 20.9) iezīmē turpinājumu mākslinieces Eleonoras Agostīni ilgtermiņa projektam Pētījums par viesmīlību. Projektā māksliniece reflektē par trīs teātra pieredzes līmeņiem – skatuvi, aizkulisēm un performatīvo darbību –, lai skatītu, kā tiek iemiesotas un uztvertas dažādas sociālās lomas. Izstādē apvienoti vizuāli arhīva materiāli, fotogrāfija, kustīgais attēls, skaņa un teksts.

Izstādes centrā ir mākslinieces mātes tēls – viņas žesti, kustības un viesmīles uzvedība –, kas kļūst par galveno fokusu performatīvo sociālo lomu izpētē. Restorāns tiek pārveidots par skatuvi, kurā savienojas novērotāja un novērotā pozīcijas, veidojot naratīvu starp individuālo pasaules redzējumu un sabiedrības gaidām. Pētījums par viesmīlību aicina skatītājus pārdomāt sociālo mijiedarbību daudzslāņainību, izspēlētās lomas un mainīgās robežas starp reālo un iestudēto.

Vikas Ekstas izstāde galerijā Alma. Foto – FK

31.05.2025.–01.08.2025. Galerija Alma, Rīga

“Pirms padsmit gadiem nomira mana vectante Zoņa. Toreiz nesen kā sāku fotografēt un sajūsminājos par Magnum fotoaģentūras lielajiem klasiķiem – pārsvarā franču, ebreju un anglosakšu izcelsmes vīriešiem –, kuri 1947. gadā izveidotās aģentūras paspārnē darināja fotostāstus, dokumentējot dzīvi un konfliktus visā pasaulē. Magnum fotogrāfi ieradās notikumu vietās kā neitrāli liecinieki, lai caur saviem objektīviem noraudzītos uz svešām drāmām, tad iesēstos lidmašīnās, nonāktu atpakaļ Parīzē un analizētu iegūtos kadrus, meklējot veiksmīgākās kompozīcijas. Es biju pārņemta ar ideju, ka arī mana misija ir pēc iespējas objektīvāk dokumentēt dzīvi tādu, kāda tā ir. Apbruņojusies ar 35 mm kameru un dažām melnbaltām Ilford filmām, devos uz bērēm, domājot par to, kā diez uz tām skatītos Kartjē-Bresons.”

Foto – Pēteris Vīksna

20.06.2025.–.02.08.2025. Galerija ASNI

Pētera Vīksnas personālizstāde This Feels Familiar ir stāsts par pilsētvidi un tās vizuālo valodu. Vairāk nekā piecu gadu laikā mākslinieks ir izveidojis vērienīgu fotoarhīvu, kurā pēta Rīgas, Tallinas, Viļņas, Berlīnes, Parīzes, Londonas, Tokijas, Amsterdamas un citu pilsētu kontrastējošo noskaņu. Pētera fotogrāfijās urbānā vide kalpo par matēriju – pamatu antropoloģiskai izpētei. Cilvēka radītā trajektorija spēj mainīt nozīmi, kad tiek pakļauta fotogrāfiskai fragmentācijai. Vietai piešķirtās nozīmes tiek aizmirstas, kad kadrējums izceļ jaunas detaļas. Rakstniece un kuratore Šarlote Kotona ir rakstījusi, ka viens no dramatiskākajiem klusās dabas paņēmieniem fotogrāfijā ir tad, kad fotogrāfi pēta kā mēs redzam (vai – tieši pretēji – neredzam) lietas mums apkārt. Šādi uzmanība tiek pievērsta tieši mūsu uztverei. Šādu pieeju itin viegli iespējams attiecināt uz Vīksnas praksi.

Foto – Ulvis Alberts

12.07.2025.–05.10.2025. Pasaules latviešu mākslas centra Ripas galerija, Cēsis, Lielā Skolas iela 6

Ulvis Alberts ir pazīstams ar amerikāņu aktieru, mūziķu, pokera spēlmaņu un citu slavenību portretu fotogrāfijām. Dzimis 1942. gadā Latvijā, viņš kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes vēlāk pārcēlās uz ASV. Kopš 60. gadu beigām guva ievērību, publicējot fotogrāfijas vairākos nozīmīgos ASV žurnālos.

Alberta darbi pasaules fotomākslas kontekstā ir nozīmīgi kā radošu personību un notikumu arhīvs. Viņa darbos redzami, piemēram, Boba Dilana (Bob Dylan), Džimija Hendriksa (Jimi Hendrix), Tīnas Tērneres (Tina Turner), kā arī Stīvena Spīlberga (Steven Spielberg), Kristofera Rīvsa (Christopher Reeve) un citu ievērojamu personu portreti.