Nabadzības bingo
2025. gada sākumā, pieaugot dzīves dārdzībai, pārtikas cenas kļuva par vienu no centrālajiem politiskās dienaskārtības jautājumiem. Pēc apmēram pusgadu ilgām sarunām ekonomikas ministrs Viktors Valainis un pārtikas tirgotāji vienojās par tā sauktā “zemo cenu groza” ieviešanu. Tika izveidota mājaslapa, kurā ik nedēļu var salīdzināt desmit produktu grupu cenas piecās pārtikas tirdzniecības ķēdēs.
Zemo cenu groza mājaslapa vizuāli radīja asociāciju ar momentloteriju, kas patērētājam ik nedēļu piedāvā izvēli salikt savu pārtikas grozu. Sakrīt maize, piens, olas, kartupeļi un gaļa – BINGO! Šo vārdu ikdienas valodā lietojam arī brīžos, kad šķietami esam atraduši risinājumu kādai problēmai. Jautājums – vai ekonomikas ministra un tirgotāju aktivitāšu ātrais BINGO risinājums patiešām risina nabadzības problēmu Latvijā?
Šis jautājums un momentloterijas asociācija kļuva par sākumpunktu fotostāstam. Procesam sekojot no malas, radās sajūta, ka augstās pārtikas cenas tiek padarītas par šķietami vienkārši atrisināmu politisku jautājumu. Klasiska populisma pieeja – ažiotāža, skaļi paziņojumi un vainīgā meklēšana. Tikmēr lielākās pārtikas preču tirdzniecības ķēdes radīja iespaidu, ka pieļauj cenu regulēšanu un politisko spiedienu uz brīvā tirgus principiem, kas noveda pie jaunām mārketinga stratēģijām un brīžiem absurdu sacensību par to, kurā veikalā ir lētākie griķi.
Pārtikas cenu samazināšanas regulāra parādīšanās ziņu virsrakstos nostiprināja sajūtu, ka trūcīgs cilvēks vienkārši ir tāds patērētājs, kuram jāpalīdz atrast lētāko produktu. Tomēr plašākā nabadzības kontekstā būtu jāskatās uz vairāku faktoru kopumu, piemēram, nodokļu sistēmu, mājokļu pieejamību, veselības aprūpi, sociālo drošību un izglītību. Šie ir ļoti sarežģīti un kompleksi jautājumi, kuriem nav tūlītēja risinājuma, bet nepieciešams vairāku gadu konsekvents darbs un politiskā drosme pieņemt nepopulārus lēmumus. Vienlaikus finansiālā nedrošība var veicināt zināmas sabiedrības daļas uzņēmību pret populistiskiem solījumiem vai arī, gluži pretēji, būtiski atsvešināt no intereses par plašākiem politiskiem procesiem. Zināmā mērā tas atspoguļojās arī 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos un vēlētāju aktivitātes rādītājos. Latvijā nabadzības rādītājs būtiski neuzlabojas jau 20 gadus. Nabadzības riskam ir pakļauti 22 % sabiedrības – katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Lasot rakstus par šo tēmu, nostiprinās sajūta, ka daļa cilvēku nabadzību ir pieņēmuši kā savas dzīves sastāvdaļu un ir tai pielāgojušies. Kāda kundze, kura pārtikai var atvēlēt piecus eiro nedēļā, atzina, ka viņai reizēm sagribas kaut ko garšīgu un tad viņa nopērk ābolus.
Pārtikas cenu samazināšana daļai iedzīvotāju noteikti atvieglo ikdienu, bet tas nav ilgtermiņa risinājums. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks 2025. gada pavasarī atzina, ka Latvijā pārtikas tirdzniecības segmentā ir vāja konkurence. Nepilnu gadu vēlāk Konkurences padome fiksēja aizliegtas vienošanās pazīmes starp veikalu ķēdēm Rimi un Maxima, kas kopā kontrolē ap 50 % mazumtirdzniecības preču tirgus, katrs apgroza ap vienu miljardu eiro un pelna ap 30–40 miljonus eiro gadā.
Stāsta veidošanas laikā vairākkārt atskārtu, ka nabadzība ir ļoti sensitīva tēma, kas individuāli tiek uztverta atšķirīgi. Par šo jautājumu pastāv pieņēmumi un stereotipi, kas var izrādīties mānīgi. Personīgās dzīves pavērsieni saistībā ar karjeras maiņu brīžiem bija neērts atgādinājums, ka finansiālās drošības un paredzamības sajūta var izrādīties ļoti trausla. Tas lika vēl vairāk apšaubīt ātrus un šķietami gatavus risinājumus.
Dāvis Drēziņš ir fotogrāfs, ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē Rīgas Stradiņa universitātē (2011) un maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē (2013), absolvējis ISSP Skolas laikmetīgās fotogrāfijas divu gadu programmu (2026) un pašreiz studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programā Kustība. Attēls. Skaņa. Piedalījies grupas izstādēs Latvijā un Lietuvā. Dāvis savos darbos pievēršas sociāli politiskām tēmām, cilvēka un vides mijiedarbībai, kā arī ikdienas vērojumiem, kas liecina par laiku, kurā dzīvojam. Šī fotogrāfiju sērija tapusi programmas FK Fotostāsts ietvaros.
