Virtuālā fotožūrnālistika
Google Street View ir radījis jaunu dokumentālās fotogrāfijas fenomenu – neatejot no datora, fotogrāfi klaiņo pa dažādām pasaules ielām, lai starp miljoniem gatavo fotoattēlu atlasītu kadrus, kas jau raksturo viņu pašu redzējumu vai kuriem pievienot jaunu vērtību. Google Street View pašu ir skārušas tiesas prāvas un pretrunīgas diskusijas par privātumu, tagad uguni uz sevi izsauc fotogrāfi, kas, kritiķuprāt, degradē fotožurnālistikas jēdzienu.
Viens no pirmajiem fotogrāfiem, kas sāka ķeksēt bildes no Google Street View, bija Džons Rafmens (John Rafman). Viņa pieeja ir vienkārša – izvēlēties vissavdabīgākos kadrus un publicēt tos savā blogā. Attēli nav apstrādāti vai manipulēti, vietām pat ir redzama navigācijas rīku josla ar ielu nosaukumiem. Attēlos mēs redzam, kā policija arestē cilvēkus, citā attēlā kādam uzbrūk ar ieroci, nākamājā deg automašīna. “Bija vilinoši uztvert šos attēlus kā neitrālu un neaizskaramu realitātes reprezentāciju – it kā Street View fotogrāfijas, atrautas no jebkāda sociāla konteksta, izņemot saskari ar ģeogrāfisko vietu, spētu pildīt dokumentālās fotogrāfijas funkciju, nofiksējot realitātes fragmentus, kas ir brīvi no pretenzijām uz mākslu,” domā Rafmens. Autors uzskata, ka šī jaunā veida fotogrāfija atrauj fotogrāfu no mehāniskā procesa, bet Street View fotogrāfijas tomēr nezaudē kultūras teksta nozīmi, kas prasa interpretāciju. Rafmena loma šeit ir tuvāka foto redaktoram, kura uzdevums ir foto jūrā rast kadrus, kas fiksē ikdienas dzīves paradoksus – momentus, kurus notvert alkst jebkurš fotoziņu aģentūras darbinieks.
Pēdējās nedēļās vislielāko skandālu ap Google Street View ir sacēlusi World Press Photo konkursa žūrija, kas Mihaelam Volfam (Michael Wolf) piešķīra goda rakstu par viņa Google Street View fotogrāfijām. Komentāros pie raksta British Journal of Photography vieni jau sludina fotožurnālisma nāvi, bet citi slavē konkursu un autoru par novitāti. Pats Volfs par pretrunīgajām atsauksmēm ir priecīgs: “Manuprāt, tas ir satriecoši, jo pats galvenais ir izaicināt, veidot diskusiju.” Tajā pašā laikā viņš spēj veikli atrunāties, ka fotogrāfa aroda prasmēm arī šeit ir bijusi sava loma: “Es lietoju statīvu un kameru un fotografēju virtuālo realitāti, ko redzu uz ekrāna. Tā man ir īsta dzīve, es netaisu skrīnšotus. Es kustinu kameru uz priekšu un atpakaļ, lai iegūtu īsto kadrējumu. Tas vairs nepieder Google, jo es interpretēju Google.” Volfs uzskata, ka mākslas vēsture ir pilna ar gadījumiem, kad mākslinieki gatavam izejmateriālam pievieno jaunu vērtību.
Volfs sācis “fotografēt” Google Street View pēc tam, kad no Honkongas pārcēlies uz dzīvi Parīzē. Pilsēta viņam šķitusi vizuāli garlaicīga. “Man trūka ideju, ko fotografēt. Pirmkārt, Parīze ir fotografēta miljoniem reižu, tāpēc pastāv tik daudz klišeju, kurām ir grūti tikt pāri. Otrkārt, Francijā ir strikti likumi – tu nedrīksti fotografēt grupas mazākas par 5 cilvēkiem, jo tad tu riskē nonākt tiesas priekšā,” intervijā Seconds2real stāsta fotogrāfs. Volfs pārfotografē attēlus no datora ekrāna, tādēļ pie milzīga palielinājuma ekrāna rastram ir izteiksmīgs vizuāls efekts. Šī iemesla dēļ Volfa darbus vislabāk ir novērtēt muzejos un galerijās vai arī pilsētvidē – Volfa darbi tikuši izstādīti uz ielas Amsterdamā.
Google Street View izmanto arī citi fotogrāfi. Dougs Rikārds (Doug Rickard) Google Streew View izvēlas ainavas un vidi ar vienotu stilistiku. Savu sēriju “A New American Landscape” viņš pārsvarā “fotografē” nēģeru mikrorajonos, fotogrāfijas estētikā atgādinot ielu fotogrāfijas vecmeistarus Volkeru Evansu un Robertu Frenku. Google Street View ienāk arī blogsfērā, piemēram, šis blogs Tumblr ir veidots tikai no Google Street View fotogrāfijām.
Tas bija paredzams, ka Google Street View ienākšana fotožurnālistikā izraisīs pretrunīgas reakcijas. Lai arī šis fenomens zināmā mērā devalvē fotogrāfa amatu, tas reizē ir kā izaicinājums pašai Google tehnoloģijai, kas strukturē mūsu pasaules uztveri. Šajā laikmetā mainās ne tikai fotogrāfijas tehnoloģijas, bet arī paša medija valoda. To, vai ar Google Street View saslims fotožurnālistika, rādīs laiks, bet tikmēr būtu interesanti uzzināt kādas “pērles” slēpjas pašmāju 1188 panorāmas kartē, jo Latvijas parādīšanās Google Street View vēl kavējas.
