Studijas Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā
Nīderlande ir pazīstama ar vairākiem pasaulē atzītiem fotogrāfiem, tādiem kā Eds van der Elske (Ed van der Elske) un Ervīns Olafs (Erwin Olaf), kā arī pēdējā laikā īpaši spilgtiem māksliniekiem – Robs Hornstra (Rob Hornstra) un Viviāna Sasse (Vivianne Sassen), tādēļ iespēja studēt šai valstī viesa zināmu pietāti un raisīja satraukumu, jo par fotogrāfiju zināju pavisam maz un vienīgo formālo mākslas izglītību ieguvu kultūras vēstures stundās vidusskolā.
Hāgas Karaliskā Mākslas akadēmija jeb KABK (Koniklijke Akademie van Beeldene Kunsten, Den Haag) tika dibināta Hāgā, 1682. gadā, un ir viena no atzītākajām Nīderlandes mākslas akadēmijām. Īpaši augstu vērtētas tiek Modes un tekstila, Fotogrāfijas un Grafikas dizaina fakultātes. Iestājeksāmeni notiek no februāra sākuma līdz jūnija vidum. Pieteikšanās ir divās kārtās. Pirmajā kārtā tiku uzaicināta prezentēt savu portfolio, personīgo arhīvu un mājas darbu (bija jāsagatavo fotosērija ar nosaukumu My Club) un piezīmju grāmatu, kas atspoguļo fotosēriju veidošanas procesu, kurā var iekļaut, piemēram, skices, avīžu rakstus, iedvesmas avotus utt. Mājas darbus sagatavoju mēnesi pirms iestājpārbaudījumiem. Nebiju iepriekš sazinājusies ne ar vienu, kas mācījies šajā akadēmijā, tāpēc nācās pašai izlemt, ko darīt. Piezīmju grāmatu un arhīvu mēģināju sagatavot pēdējā nedēļā un jau zināju, ka tur nekā spīdoša nebūs, ko man intervijā arī atgādināja. Par to gan nebūtu īpaši jāuztraucas, jo komisija saprot, ka studenti (it īpaši ārzemju) vēl nav pazīstami ar akadēmijas specifisko pieeju mācību procesam, tādēļ visam nav jābūt perfektam. Galvenais ir dot ieskatu, kas tu esi, lai viņi var nolemt – esi piemērots akadēmijas programmai vai ne. Jāpiemin, ka viss – intervija un mācību process – notiek angliski.
Pirmā kārta noritēja veiksmīgi, un tajā pašā dienā tiku uzaicināta arī uz interviju. Pēc divām dienām zināju, ka Hāga būs manas turpmākās mājas. Savas gaitas mākslas akadēmijā uzsāku augusta beigās un jau no pirmās dienas sapratu, ka šī skola no studentiem sagaida augstāko profesionalitāti, ambīcijas, vēlmi kļūdīties un eksperimentēt, asu prātu, analītiskas/vizuālas domāšanas un spriešanas spējas un ļoti nopietnu pieeju studijām.
Pirmā gada mērķis ir atbrīvoties, ļauties plūsmai un nolikt malā visu, ko jebkad esi mācējis, sapratis un pie kā pieturējies fotogrāfēšanā. Tas ietver eksperimentēšanu ar dažādām tehnikām – fotogrāfēšanu ar lielā un vidējā formāta kamerām, filmas attīstīšanu, iespēju strādāt ar fotogrammām, fotogrāfēšanu uz kolidija platēm utt. Pirmajā gadā no studenta tiek sagaidīta detalizēta darba procesa dokumentēšana un prezentēšana, kā arī padziļināta sevis analizēšana. Pirmais gads ir pats svarīgākais, jo no tā izriet, vai tiksi uzņemts otrajā gadā.
Fotogrāfiju studēt uzsākām aptuveni 45 cilvēki (vienā gadā tiek nodrošinātas ne vairāk kā 62 studentu vietas, un kurss ir sadalīts divās klasēs), no kuriem pēc pēdējās izvērtēšanas, kas notika jūnija trešajā nedēļā, jau esam palikuši vien 28. Liela daļa atkrita pēc pirmā semestra, jo neizturēja pārbaudījumus, vai arī saprata, ka šī skola nav domāta viņiem. Pāris studentiem pēc otrā semestra gala izvērtēšanas tika dota iespēja gadu atkārtot.
Pirmais gads ir sadalīts divos semestros, katrs semestris – divās daļās. Pirmajā tiek pasniegta fotožurnālistika un modes fotogrāfija, otrajā – dokumentālā un komerciālā fotogrāfija. Sadalījuma mērķis ir sniegt ieskatu visos fotogrāfijas pamatlauciņos, lai otrā semestra beigās students var veikt izvēli – turpināt mācības fact (konceptuāla dokumentālā fotogrāfija) vai fiction novirzienā (bāzēts uz modes un komerciālās fotogrāfijas industriju). Tomēr studentam ir liela brīvība un gandrīz nekādu ierobežojumu, kamēr konceptuālais atspoguļojums nekļūst par fotožurnālistiku vai dokumentālo fotogrāfiju. Paralēli tam visa gada laikā tiek pasniegtas arī grafikas dizaina, profesionālās orientācijas, mākslas vēstures, vizuālās tēlainības attīstīšanas, fotogrāfijas tehniku, digitālo tehniku (ietver Adobe Photoshop apguvi un līdz ar to attēla analizēšanu pēcapstrādes procesā), pētniecības un diskursa (programma ietver akadēmisko rakstīšanu, argumentu formulēšanu un māca, kā debatēt, kas ļoti palīdz studentam izprast savas intereses un formulēt domas) lekcijas. Vizuālās tēlainības attīstīšana bija viena no interesantākajām lekcijām, kuru pirmajā gadā pasniedza zviedru kurators un mākslinieks Johans Gustavsons (Johan Gustavsson). Fotogrāfija šai kursā bija aizliegtais medijs. Mums ļāva izpausties glezniecībā, instalāciju, performanču veidošanā vai jebkādā citā mākslas veidā, lai paplašinātu apvāršņus un gūtu idejas jaunu konceptu attīstīšanai, kā arī mācīja, ka dažreiz, lai attīstītu ideju, viens medijs mēdz derēt labāk nekā otrs, un kā idejas funkcionē dažādos mākslas veidos. Pirmā semestra gala uzdevums bija lielformāta pašportrets un grāmata, kurai bija jāatspoguļo vienu diennakti – bez teksta palīdzības, tikai ar 24 attēliem katram bija jāizveido savas grāmatas koncepts un tas jārealizē. Otrajā semestrī, kurā bija jāpielieto tikai fotogrāfija, šo priekšmetu pasniedza Tais Vassinks (Thijs Wassink) – viens no veiksmīgākajiem jaunajiem nīderlandiešu fotogrāfiem.
Lekcijas notiek četras dienas nedēļā, apmēram no plkst. 9.00 līdz 16.30. Viena diena ir atvēlēta fotogrāfēšanai. Piemēram, dokumentālās fotogrāfijas kursa ietvaros šinī gadā mums bija jāveido fotosērija par tēmu „Rūpes, labklājība”, un daudzi no studentiem fotografēja dažādās institūcijās, veselības un labklājības iestādēs, ko nebūtu iespējams paveikt lekciju laikā. Sērijas gala iznākums bija jāprezentē leporello grāmatas formā, kas bija viens no maniem mīļākajiem uzdevumiem, jo varēju pētīt attēlu mijiedarbību. Grāmatai bija jābūt tādā līmenī, lai, ja vajadzētu, nākamajā dienā tā varētu tikt nosūtīta iespiešanai tipogrāfijā.
Jau iepriekš minēju, ka darba apjoms akadēmijā ir liels, tādēļ mācības apvienot ar darbu ir ļoti grūti. Nīderlandieši pabalstu studijām saņem no valsts, bet starptautiskajiem studentiem ir jāgādā pašiem par savu iztiku. Turklāt daudz līdzekļu jātērē printēšanai un fotopapīram – mēnesī aptuveni 170 eiro, kas, manuprāt, ir neadekvāti augsta cena studentiem.
Lai arī mācības prasa pilnu atdevi un brīvā laika ir ļoti maz, akadēmijas iekšējā kultūras dzīve ir ļoti dinamiska, interesanta un piepildīta ar vieslektoru lekcijām, sadarbību ar citām nodaļām un brīvi pieejamām darbnīcām. Katram studentam ieteiktu veidot pēc iespējas vairāk kontaktu ar citu nodaļu studentiem un profesoriem, jo visi ir ļoti pretimnākoši, un ir bezgala daudz iespēju paplašināt savu kontaktu loku, iedvesmojoties no citu nodaļu pieejas ideju realizēšanā. Jāpiemin arī, ka šī akadēmija ir ļoti konceptuāla, tādēļ ir jāgatavojas pamatīgam pētnieciskajam darbam un stundām, kas pavadītas, lasot ar mākslu tieši nesaistītus tekstus, pirms vispār rokās tiek paņemta kamera.
KABK noteikti ir vieta tiem, kas vēlas pilnveidot sevi kā mākslinieku un personību, ne tikai kā fotogrāfu. Akadēmija ir ļoti atvērta studentiem, kas kāpj pāri robežām, neko neuzskata par pašsaprotamu un ir atvērti kritikai, pārmaiņām un riskam. Fotogrāfijas nodaļā ir ļoti individuāla pieeja katram studentam, un ātri var saprast, ja šī vieta nav īstā. To ātri vien pamana arī pasniedzēji, kas ir svarīgi, lai aiztaupītu laika izšķiešanu vietā, kas prasa daudz līdzekļu un darba.
Šī gada laikā esmu iemācījusies neaptverami daudz. Ne tikai par fotogrāfiju, bet arī pati par sevi. Sāku sevi lēnītēm saredzēt funkcionējam konkrētā fotogrāfijas lauciņā, kā arī lēnām izprotu, kas un kādēļ ir manas intereses mākslā. To visu veicina pasniedzēju nepārtrauktā motivēšana uzdot sev jautājumus un analizēt savas stiprās puses un kļūdas. (Skolas moto ir Kļūdies un kļūdies vēl vairāk!).
Par pilsētu runājot, jāpiemin, ka Hāgas mākslas un kultūras dzīve ir piesātināta un KABK tajā aktīvi piedalās. Studenti no visām nodaļām ik pēc pāris mēnešiem organizē izstādes, un ļoti liels uzsvars skolā tiek likts uz mākslas darba prezentēšanu. Pavisam nesen notika grandioza modes un tekstila studentu modes skate vienā no Hāgas skaistākajām ēkām pašā centrā un mākslas nodaļas studentu darbu izstāde pa visu pilsētu. Pirmajā gadā fotogrāfijas studentiem nav iespējas izstādīties, jo programma diemžēl tam neatvēl laiku. Otrajā gadā studenti veido savu žurnāla izdevumu, programma ietver vienu nedēļu kādā citā valstī un intensīvu darbu no agra rīta līdz vēlam vakaram katram pie savas fotosērijas, kurai pirms tam visi gatavojas trīs mēnešus. Mana kursa gadījumā tā būs Belfāsta Īrijā. Jau tagad esmu nedaudz uztraukusies, jo, ierodoties pilsētā, mums jau ir jābūt skaidram plānam, kur, ko un kā fotografēsim. Katru vakaru pēc fotografēšanas klase un pasniedzēji satiekas hostelī, drukā darbus, katrs prezentē savu darba procesu, analizē, kā pagājusi diena un plāno tālāko. Trešajā gadā gan beidzot viens semestris tiek pavadīts, visam kursam kopā sagatavojot izstādi saistībā ar tēmu, kas tiek paziņota gada sākumā.
Ja skola studentam ir pa prātam un programma apmierina, tad nav nekādu problēmu iejusties un saglabāt aktīvu sociālo dzīvi. KABK ir ļoti motivējoša vieta, jo akadēmija ir pilna ar mācīties gribošiem studentiem, topošajiem māksliniekiem. Nenožēloju nevienu mirkli, un nākamajā gadā mācības turpināšu kā fiction photography nodaļas studente. Otrā gada mācības ietvers tādas lekcijas kā audiovizuālo mākslu, autonomo fotogrāfiju (angliski – autonomous photography, kas nozīmē, ka darbs nepieder vienam konkrētam fotogrāfijas veidam) un komunikācijas, kas palīdz studentam atrast savu vizuālo valodu, kā arī rosina diskusijas par to, kas mākslas darbu padara oriģinālu, autentisku, kā uztvert un iegūt pēc iespējas vairāk no kritikas.
Hāgas Karaliskās mākslas akadēmijas Fotogrāfijas programma:
Programmas ilgums: 4 gadi.
Mācību maksa: 1900 EUR gadā
Istabas īres izmaksas: 350 – 550 EUR mēnesī.
Lekciju biežums: četras dienas nedēļā, 1–3 lekcijas dienā
Studentu skaits kursā: aptuveni 40–60
Annija Muižule (1992) ir latviešu fotogrāfe, kas pašlaik dzīvo Hāgā. Annijas intereses saistās ar mūsu gadsimta sabiedrības nenoteiktību, digitālā laikmeta un cilvēka vērtību mijiedarbību un fotogrāfijas medija pētīšanu un tā atspoguļošanas potenciālu.