Lietu stāsts

1. Šī sērija balstīta uz fotoattēliem, kas veidoti no objektiem – daļa ir mūsu ģimenes relikvijas un piemiņas lietas, citi vienkārši atgādina pagātnes artefaktus: vecmāmiņas piespraude, vectēva ķemme, māsas nogrieztie mati, galda piederumi. Savā ziņā tie interpretē dažus no piemiņas rituāliem, kas bieži sastopami valstī, kurā dzīvoju: no lietu saglabāšanas līdz tradīcijai bērēs apklāt ūdens vai degvīna glāzi ar maizes riecienu. Visas šīs pagātnes lietas apvienotas ar mūsdienu priekšmetiem kļūst par laika, nāves, attiecību, atmiņas un asinssaišu simboliem. Veidojot šos attēlus, es apšaubu mūsu atmiņu autentiskumu un cilvēka atmiņas uzticamību.

2. Šī sērija var būt arī metafora neiespējamībai mums kā cilvēkiem piepildīt dažus dzīves procesus. Mūsu nespējai sasniegt absolūtu apmierinātību, nesaderībai, pretrunām, nemieram, nespējai izjust piepildījumu, kas noved pie traumām un vilšanās.

3. Un, iespējams, šis projekts var kalpot par piemēru naratīva veidošanai, izmantojot universālus simbolus, kas ir emocionāli un pietiekami saprotami, lai ietekmētu un iesaistītu. Līdz ar to pārstāvētais attēlu kopums var pastāvēt un tikt interpretēts dažādos veidos, iezīmējot pēcpatiesības jēdzienu.

Oksana Veniaminova (1986) ir baltkrievu fotogrāfe, kas dzīvo Minskā. Šī sērija šogad bija skatāma Rīgas Fotomēneša projekcijā.