Terminālis

Ainava, kas redzama portretos. Plovdivas pazudusī Adatas sala attēlos ir gandrīz nemanāma – arī pati pilsēta to gandrīz neievēro. Dabas un kultūras attiecības ir apgrieztas; daba ir kļuvusi par nelielu punktu kartē, par aklo zonu. Vieta, kur cilvēki agrāk devās ģimenes piknikos, tagad ir pamesta, pilsētas ieskauta, pārklāta ar tiltu. Tā ir zaudējusi vārda “sala” ziedošo optimismu kā sinonīmu vārdam “oāze”, drošai vietai jūras viļņos. Citā mūsdienu versijā Adata būtu sala, kur daba no jauna sāk pārrakstīt Robinsona stāstu.

Sērijā Terminālis redzēsiet salu caur tās ietekmi uz vairāku cilvēku sejām. Mēs nevaram zināt, kas tā ir pati par sevi; mums ir tikai ēna, ko tā met uz mums. Saskaņā ar dažām psihoanalīzes skolām “ēna” ir tā apziņas daļa, kas paliek mūžīgi neredzama, bet arī mūžīgi mūs iespaido. Aklais punkts, vājā vieta. Kā mūs ietekmē pasaule, kurā daba ir vājš, priekšlaicīgi sakauts vecāks? Vai mēs gaidām atriebību vai ceram, ka tā nāks mums pretī?

Adata, elle, ir luga par Ēdenes dārzu, kas vairs nekad nebūs tāds pats. Jo mēs tur esam bijuši.

Jana Lozeva (1989) ir neatkarīga fotogrāfe, kas dzīvo un strādā Bulgārijā. Viņa ir absolvējusi Nacionālo teātra un kino mākslas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu fotogrāfijā. Viņu interesē cilvēki un to apdzīvotās telpas.