Fotogrāfija un feminisms: kolāža kā to satikšanās punkts
Kolāžu loma feminismā, Latvijas kultūrtelpā un nozīmju pārradīšanā.
ZDZ pūdera smarža: jauns posms Zentas Dzividzinskas arhīva biogrāfijā
Viena fotogrāfa dzīves liecības, arhīvs un tā institucionalizēšana.
Mīklainais atgadījums gleznotāja Zeltiņa izstādē
Kurš gleznas nomainīja ar fotogrāfijām?
Fotogrāfiju otra puse. Eduards Gaiķis
Slēptie stāsti un fotopasaules intrigas.
Līķi un ciešanas kā Ukrainas kara ikonogrāfija
Vai Ukrainas kara fotožurnālistika pārkāpj robežas?
Fotogrāfija un dzīvnieki: no pirmsākumiem līdz Instagram
Dzīvnieku un cilvēku slēptie dialogi semiotikas pētnieces Džūlijas Rodenkirhenas esejā.
Kāpēc cilvēki tālumā ir tik maziņi?
Vēl līdz 1. novembrim Mākslas stacijā Dubulti skatāma japāņu fotogrāfu izstāde.
Fantoms fotogrāfijā: no gariem līdz zinātniskam jēdzienam
Spoku, garu un pārdabisko parādību fotogrāfijas fenomens 19. gadsimtā.
Kovboja sirds
Amerikāņu fotogrāfe Sema Kontisa savā fotogrāmatā aicina pārvērtēt priekšstatus par vīrišķību.
Cilvēka dzimta (The Family of Man): fotoizstāde, kuru visi mīl kritizēt
Kapēc viena no savulaik vērienīgākajām fotoizstādēm ASV reizē bija arī viskritizētākā?
Un lietas top simboli, bet paliek lietas
Vokers Evanss un viņa dokumentālā misija un fotogrāfiju stāstnieciskās iespējās.
“Tīrās fotogrāfijas” mīts: ass fokuss kā universāla valoda
Kāda veida fotogrāfija ir “tīra” un kāpēc tā būtu tik universāla?