Latvijas muzeji – ikdienā vairums no tiem nevienam nevajadzīgi – reizi gadā ir uz izķeršanu. Apskatot dažādos medijos publicētās fotogrāfijas var redzēt, ka Muzeju nakti vislabāk raksturo garas cilvēku rindas. Šajā dienā muzeji ir spiesti kļūt par atrakciju parkiem, lai noturētu skatītāju plūsmu ilgāk par dažām sekundēm. Virknei cilvēku svarīgs ir arī rituāls – apstaigāt pēc iespējas vairāk vietu un savākt uzlīmes, ko dala pie ieejas. Rezultātā daži jaunieši izskatījās pēc ģenerāļiem, kuru krūtis rotā desmitiem “medaļu” par kultūras iestāžu “iekarošanu”. Lai nu kā, ir labi, ka vismaz divreiz gadā (otrā reize – Baltā nakts septembrī) kultūras iestādes kļūst par masu izklaides objektiem. Kaut tā būtu biežāk.
Zaporožeci ceļā uz Motormuzeju. Foto – Agnese Tauriņa
Ugunsdzēsēju muzejs. Foto – Arnis Balčus
Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs. Foto – Nora Krevneva, f64
Melngalvju nams. Foto – Mārtiņš Zilgalvis, f64
Latvijas Fotogrāfijas muzejs. Foto – Nora Krevneva, f64
Fotogrāfijas muzejs. Foto – Nora Krevneva, f64
Rinda pie Jūgenstila muzeja. Foto – Mārtiņš Zilgalvis, f64
Rinda pie Jūgenstila muzeja. Foto – Mārtiņš Zilgalvis, f64
Skrituļslidotāju Muzeju nakts brauciens. Foto – Mārtiņš Zilgalvis, f64
Tautas Frontes muzejs. Foto – Silva Suhaņenkova
Rīgas sv. Jēkaba katedrāle. Foto – Ieva Valaine
Rīgas sv. Jēkaba katedrāle. Foto – Ieva Valaine
Rinda pie Rīgas pils. Foto – Arnis Balčus
Vīngliemežu skriešanas sacensības Berga Bazārā. Foto – Silva Suhaņenkova
Deinats lūdz uzjautāt vai šitā ir kāda lēta avizīte bez redaktora vai ?
Arnis Balčus
Kur ir Māra, Deinata vai Tugaļeva bildes? Kāpēc neko neatsūtījāt? Kamēr jūs un jūsu kolēģi gudri “filozofē” (un taisa naudu), Latvijas vizuālo vēsturi (jūsu vietā) nākas veidot vienkāršiem pilsoņiem. Tīri dabiski, ar visām tām pozitīvajām un negatīvajām sekām. Bet gan jau laiks visu noliks savās vietās, kura darbs ir/bija lēts, kura – dārgs. ;)
Acīmredzot redakcijā kritēriji nepastāv vispār, katrs iesūtīts attēls tiek publicēts. Tātad tomēr ir lēta avīzīte. Redaktoram tomēr ir jāizvirza kādi nosacījumi autoriem reportāžām, un nevajadzētu man vēlāk “pretjautāt”, kādi tie būtu.
Leonid Tugalev
Stokholmas muzeja sviestmaizīšu vērtētāja kritēriji tomēr pastāv un nosaka iesniedzāmo materiālu līmeni un tā ”Latvijas vizuālo vēsturi”
Kristiāns Poģis
Nu vai zinieties. Normālas bildes, čabulīši. Kas vainas ?
Vai tomēr labāk sarauktām uzacīm pārspriedīsiet par esamības esošuma esību visā neesamības esmē ?
Un Balčus tomēr ir šo to sasniedzis, un kāds tomēr / vismaz to lietu bīda. Čabulīši.
Rihards Puriņš
Es tomēr daļēji nostāšos redaktora pusē . Pie mums diemžēl dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu pēc nav iespējams piekopt “Elitarisma” vai “Viena virziena” koncepciju publiskā vienotā foto resursā , foto joma pie mums valda liela miskaste kur vienkopus grozās gan “Oi Oi Oi” gan “Vai Vai Vai” līmenis . Tā tam būs būt līdz brīdim, kamēr nenotiks STINGRS sadalījums , vieni virzieni un jomas nodalīti no citiem savādākiem . Diemžēl pašreiz labas un VISPUSĪGAS izglītības trūkums liedz spriest , saprast , vērtēt jebko sakarīgu VIENIEM par CITIEM . Laiks jā tiešām LABS DAKTERIS tik baidos vairums ja te ietiktu pēc gadiem 20-50 sagaidītu liela vilšanās . Mūsdienās viss notiek ļoti strauji un kardināli , gan stilu gan tehnoloģiju gan “Aktualitātes” izmaiņas , ja neiesi laikam pa priekšu lai bridi kad kas kļūst aktuāli MĀKSLA / BIZNESS droši nesi vairs biznesā un aktuāls. Tas nav jājauc ar Latvija bieži piesaukto vardu “Slavens / Populārs” es jums no personīgas 25 gadu specifiskas profesionālas pieredzes varu pateikt NE KATRS , kurš ir SLAVENS / POPULĀRS ir ari labs sava amata meistars un otrādi . Jebkura gadījumā Latvijas apstākļos FOTO PROJEKTU REDAKCIJAS politika ir loti lielu kompromisu ciņa. Mākslinieki ar Amatniekiem nekad nav sapratušies , Amatieri ar Profesionāļiem tāpat , viņiem atšķirīgi vērtību un līmeņa novērtēšanas principi un kritēriji. Maigi sakot man Latvijā ņirdziens nāk ja PROFESIONĀLI vērtē pēc viņa „Slavenības” pakāpes , dzīvodams pa pasauli esmu pieradis ka PROFESIONĀĻA vienīgais vērtējuma kritērijs ir FINANSU RĀDĪTĀJI , mākslinieka vienīgais vērtības kritērijs IZSTĀŽU SKAITS prestižās vietās uzvaras prestižos konkursos, amatiera vērtības kritērijs viņa aktivitāte amatieru kustībā vai kādā klubā. Viss pārējais nav nekādā vērtība un respektā , māksliniekiem amatniekiem vel kā bonusu var pieskaitīt izglītības labās vietās BET tas ar ir tik līdzeklis jau iepriekš minēto nosacījumu sasniegšanai. Ja nu ir te „Mobilie reportieri” bet ta ir mūsdienu socializēšanās paraugs , tā nav nedz māksla nedz amata nedz amatiera pazīme VIENKĀRŠI aktivitāte aktualitāte kādai no šejienes iemītnieku daļai un viss :)
Leonid Tugalev
Ļoti jautri… ”…kamēr nenotiks STINGRS sadalījums , vieni virzieni un jomas nodalīti no citiem savādākiem .” Fotogrāfija ir daudzveidīga. Ko no kā ir jāatdala ? Viens, kas tiešām ir problēma – tas ir nejēgas. Tās nebūtu slikti attdalīt. Žurnāls – ir ļoti sarežģīts organisms, to ir ļoti sarežģīti veidot jo tam ir izglītojošā, informējošā un veidojošā funkcija. Nu jā… nu jā… ko nu var sagaidīt no ”vienkāršiem pilsoņiem” ? Ar ko izglīto ? Par ko informē ? Kādu līmeni veido ? Pārējie jautājumi tenkām.