The Kill Town

Kazahstāna ir pēdējā republika, kas atdalījusies no PSRS. Tās partijas līderis, Kazahijas PSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas pirmais sekretārs, Nursultans Nazarbajevs ir kļuvis par pastāvīgu valsts prezidentu. Divdesmit gadu laikā ir izveidojies viņa kults. Sākot ar 2012. gada 1. decembri tiek svinēti oficiāli svētki – Pirmā prezidenta diena. Šajā dienā piedzimušos zēnus vairums kazahu nosauca par Nursultaniem, un prezidents sagādāja viņiem īpašas dāvanas.

Aiz Kazahstānas robežām valsts tēls ir veiksmes stāsts, stabilitātes un uzplaukuma paraugs. Republika ir iestājusies vairākās respektablās starptautiskās organizācijās – EDSO, ANO Drošības padomē un Cilvēktiesību padomē. 2017. gadā Kazahstānā ir plānots rīkot starptautisko izstādi EXPO.

Visus šos sasniegumus ir grūti savienot ar tādu šokējošu notikumu kā naftas industrijas darbinieku nošaušana Žanaozenas pilsētā Mangistau apgabalā. Pirms gada, Kazahstānas neatkarības dienā, policija atklāja uguni pret neapbruņotiem strādniekiem, kas pieprasīja taisnīgu samaksu par darbu. Pēc oficiālajiem datiem, tika nogalināti 17 cilvēki un vairāki desmiti ievainoti, pēc neoficiālajiem avotiem gājuši bojā vairāki desmiti cilvēku.

Vairāki policijas darbinieki tika sodīti ar brīvības atņemšanu par dienesta pilnvaru pārkāpšanu, taču Kazahstānas prezidents Nazarbajevs par galvenajiem traģēdijas vaininiekiem uzskata streikotājus. Viņu līderis Vladimirs Kozlovs nosūtīts uz koloniju, viņam piespriests septiņarpus gadu ieslodzījums. Tāpat pilnvarotie valsts pārstāvji ir izrēķinājušies arī ar cilvēkiem, kas atteikušies sniegt viltus liecības par labu varai. Tiek darīts viss, lai slēgtu avīzes un interneta vietnes, kurās tiek pausts ne tikai oficiālais viedoklis par notikušo.

Lai pavisam izdzēstu briesmīgo notikumu no atmiņas, tika ierosināts pārdēvēt Žanaozenas pilsētu par godu kazahu zinātniekam un garīgajam skolotājam Beketatam, kura 260 gadu jubileja tika atzīmēta pirms diviem gadiem.

Eiropas žurnālisti ir apmeklējuši ar Žanaozenas notikumiem saistītās vietas un sarunājušies ar traģēdijas lieciniekiem un dalībniekiem Almati, Aktau, Žanaozenas pilsētās un tuvākajā Šetpes ciemā.