Staraya Utka

Staraya Utka (krievu valodā – “veca pīle”) ir ciemats Sverdlovskas reģionā Urālos. Tas atdzīvojās un uzplauka pēc tam, kad Utkas upes grīvā tika uzcelta rūpnīca 1729. gadā. Tomēr kaut kādā brīdī vadība zaudēja interesi par rūpnīcas izaugsmi un ražošanas apjomi kritās. Šī rūpnīca – Staroutkinskajas metalurģijas rūpnīca – nodrošināja arī ciemata attīstību. Tāpēc, tiklīdz samazinājās ražošanas apjomi, arī dzīve ciematā sāka apsīkt. Diemžēl tāds bieži ir Urālu ciematu liktenis. Ceļojot Urālos, viena un tā pati ainava atkārtojas atkal un atkal – dambis, rezervuārs un dzīvojamās ēkas. Lielākoties rūpnīcas ir slēgtas, tāpēc arī ciematu nākotne ir skaidra – sabrukšana. Vietās, kur ir vairāk paveicies, darbu nodrošina gateri, kas parādījās slēgto rūpnīcu vietā. Šajā projektā es izmantoju savas fotogrāfijas kopā ar fotogrāfijām, ko atradu iedzīvotāju personīgajos arhīvos. Es izmantoju montāžu, lai saprastu, vai ir kādas paralēles starp Staraya Utka ciemata iedzīvotāju dzīvi toreiz un tagad, un kādas izmaiņas atnesa rūpnīcu slēgšana ciemata iedzīvotāju ikdienā.

Sergejs Poterjajevs (Sergey Poteryaev, 1988) ir krievu fotogrāfs no Jekaterinburgas. Viņš ir piedalījies grupu izstādēs Krievijā, Austrālijā un Ķīnā un ir ieguvis vairākas balvas fotogrāfijā Lietuvā, Krievijā, Itālijā un Kanādā.