Studijas Gēteborgas Profesionālajā universitātē
Jau piecus gadus dzīvoju un mācos Somijā un Zviedrijā. To, ka vēlos studēt ārzemēs, zināju jau sen. Uzskatīju, ka manis izvēlētās – fotogrāfa – profesijas apguvē lielākas iespējas un labāka izglītības kvalitāte būs ārvalstīs. Turklāt man patīk ceļot.
Četrus no pieciem Skandināvijā pavadītajiem gadiem apgūstu fotogrāfiju. Vienu gadu Ālandu salās mācījos dabas fotogrāfiju. Tas bija ļoti interesanti, ar ceļošanu, pārgājieniem, klintīs kāpšanu un nakšņošanu dabā, taču par skolu bija jāmaksā ap tūkstoš eiro gadā. Apguvām ne tik daudz teoriju, kā dabas fotogrāfam nepieciešamās praktiskās iemaņas izdzīvošanai, tai skaitā arī pirmo palīdzību. Ālandu salas tiešām ir skaista vieta, īsta dabas fotogrāfu paradīze. Savukārt rudenī mēs braucām uz Kuhmo Somijā. Gājām mežā un nakšņojām slēpņos. Netālu no tiem atstājām gaļu vai zivis, un pēc kāda laika to nāca ēst lāči un vilki. Bērnībā, šķirstot brāļa lielo dabas fotogrāfiju grāmatu, nespēju aptvert, kā var uzņemt tik perfektu, asu brieža bildi. Mācoties Ālandu salās, uzzināju par skarbo realitāti, kas slēpjas aiz visām šīm skaistajām bildēm un dabas fotogrāfa profesijas, – šādi attēli lielākoties uzņemti dabas rezervātos, dzīvniekus pievilinot ar ēdienu. Ziemā devāmies ilgākā braucienā uz Norvēģiju, kur pārvietojāmies ar suņu kamanām. Zinu, ka citu gadu studenti brauca uz Islandi. Katru gadu programma mainās.
Bija arī viena mēneša prakse, ko es izgāju Latvijā pie Nila Viļņa un Valta Kleina, kuru ietekmē ieinteresējos par modes un reklāmas fotogrāfiju. Sapratu, ka ar dabu vien nepietiks – tomēr nejutu nepieciešamību dienām gulēt un gaidīt, lai noķertu labu kadru. Tāpēc tālāk mans ceļš veda uz Gamlebiju Zviedrijā. Tur gadu apguvu ko līdzīgu pirmsbakalaura programmai, kas sagatavo iestājeksāmeniem augstskolās. Zviedrijā mācības ir bez maksas, pašam jāsedz tikai materiālu izmaksas, piemēram, kopēšana u. c. Uzsvars ir uz patstāvīgu darbu, taču vienmēr blakus ir arī pasniedzēji. Mācības sākas septembrī, taču jau decembrī jāzina, kurā augstskolā gribēšu stāties. Izvēlējos Gēteborgu, jo tur var apgūt reklāmas un modes fotogrāfiju.
Gēteborgas Profesionālās universitātes izglītības programma ir visaptveroša – apguvu interjera, reklāmas, reportāžas, arhitektūras un modes fotogrāfiju, kā arī filmēšanu. Studijas ilgst divus gadus. Pirmajā gadā apguvu vispārīgas zināšanas: uzņēmuma vadību, digitālo bilžu apstrādi, fotogrāfiskos instrumentus, video, vizuālo komunikāciju, radošo fotogrāfiju. Mācības noritēja diezgan ātri. Piemēram, tiek dots uzdevums, un tas jāprezentē jau pēc divām nedēļām. Daži kursi ilga tikai pāris nedēļu, citi – trīs mēnešus. Ir diezgan daudz vieslekciju, kurās dažādu nozaru fotogrāfi, lielākoties no Zviedrijas, stāsta par savu pieredzi.
Otrajā gadā jāizvēlas konkrēts studiju virziens – dokumentālais foto, arhitektūra un interjers vai mode un reklāma. Izvēlējos pēdējo. Paralēli mācībām jāveido eksāmena darbs. Tā ietvaros ir jāizstrādā individuāls foto projekts, un tas patiešām ir vērtīgi, jo iemāca rakstīt projekta plānu, pasniedzēji palīdz, ja ir grūtības noformulēt ideju. Beigu darbs ir izstāde. Jāmeklē arī prakses vieta. Vairums kursabiedru izvēlējās praktizēties Zviedrijā, taču viena meitene dosies uz Ņujorku, un divas, arī es, izvēlējās Japānu. Pašlaik esmu praksē pie zviedru fotogrāfa Jorgena Akselvala (Jörgen Axelvall). Man jāveic dažādi darbi – sākot ar kafijas vārīšanu un beidzot ar bilžu apstrādi. Pēc prakses ļoti bieži ir iespēja turpināt strādāt par prakses vadītāja asistentu, ko daži arī dara ar lielāko prieku. Taču lekcijās tiek stāstīts arī, kā dibināt savu uzņēmumu vai strādāt kā pašnodarbinātam.
Mācības norit zviedru valodā, taču to var mācīties arī studiju laikā. Maksāju simt eiro pusgadā par mācību materiāliem, skola nodrošina visu nepieciešamo – studiju, datorus, printerus. Studenti ir dažāda vecuma, no 18 līdz 35 gadiem.
Tā kā man ir ar ko salīdzināt, uz šo skolu skatos diezgan kritiski, taču ne pārāk. Uzsākot mācības, man jau bija diezgan liela pieredze bilžu apstrādē, kā arī pratu darboties studijā. Taču, ja šīs pieredzes nav, skolas piedāvātais ir diezgan vērtīgs. Studenti no dažādām fakultātēm sadarbojas, jo pasākumu organizētāji, mākslinieciskie direktori, kopīraiteri un fotogrāfi var būt viens otram noderīgi.
No praktiskās puses – šai skolā nav stipendiju. Mācības paņem ļoti daudz enerģijas, taču tās ir iespējams savienot ar darbu. Es vienmēr esmu strādājusi pa vasarām, lai iekrātu naudu skolas gadam.
Pašlaik esmu praksē, kā arī strādāju pie dažiem projektiem, kuri ir saistīti ar Tokiju. Man patīk Japāna un Āzija, tāpēc mēģināšu šeit pakavēties ilgāk.
Gēteborgas Profesionālā universitāte
Studiju laiks: 2 gadi (no kuriem 5 mēneši ir prakse)
Mācību maksa: bezmaksas, par materiāliem jāmaksā apmēram 100 eiro pusgadā
Lekciju biežums: 5 dienas nedēļā
Studentu skaits: 24
Dana Ozollapa (1990) ir fotogrāfe no Latvijas, kas šobrīd kopā ar zviedru Joakimu Reimeru strādā par modes un reklāmas fotogrāfiem Tokijā.
