Vecmāmiņas uz debesu malas

Šis projekts ir veltīts manai vecmāmiņai. Pēdējā laikā esmu daudz domājusi par šo paaudzi. Ja pirms pandēmijas uzliesmojuma vecāka gadagājuma cilvēki Ukrainā vienkārši jutās pazuduši un neaizsargāti, tad tagad bailes ir kļuvušas par dominējošo faktoru viņu ikdienā. Patvērumu no realitātes sniedz reliģija. Sieviešu figūras, kas līdzinās manai vecmāmiņai, ievietoju idealizētās ainavās, kuras varētu asociēties ar priekšstatu par debesīm.

Mūsu vecmāmiņas vēl ir ar mums, bet ne īsti — viņas jau gaida tuvojošos brīdi, lai izietu ārpus dzīves robežām un nonāktu pie Debesu vārtiem, kam izmisīgi tic. Neatkarīgi no savas ticības, vecmāmiņas cita citai pārstāsta stāstus par brīnumainām dziedināšanām, par ko izlasījušas avīzēs un kas pierāda, ka pastāv dzīve pēc nāves. Es nemaz negribu viņām neuzticēties, tikai vēlos viņas apskaut un teikt, ka nav no kā baidīties un ka viņām ir pilnīga taisnība.

Agrāk, pirms militāra iebrukuma draudiem Ukrainā, mans projekts bija tikai lirisks veltījums vecākajai paaudzei un atgādinājums, ka jāatbalsta tuvinieki. Šajās dienās projekts ir vēl viena iespēja parādīt pasaulei šo valsti un tās cilvēkus, proti, viņu skaistumu, unikalitāti un trauslumu. Tagad mums visiem ir nepieciešams atbalsts. Esmu pārliecināta, ka mums tas ir un kopā mēs uzvarēsim.

Jeļena Subača (Elena Subach) ir ukraiņu māksliniece un fotogrāfe. Dzimusi Červonohradā. Strādā ar tādām tēmām kā mazpilsētas, reliģija, mitoloģija un identitāte, fotogrāfiju izmanto, lai spēlētos ar faktiem un ticējumiem, savā unikālajā un emocionālajā vizuālajā valodā apvieno dokumentalitāti, inscenējumus, datormontāžu un roku darbu. Ieguvusi maģistra grādu ekonomikā Volinskas Valsts universitātē. Ar fotogrāfiju sākusi nodarboties 2011. gadā. Patlaban dzīvo Ļvovā.