Pavasara fotonotikumi Baltijā
IGAUNIJA
03.03.2023–03.09.2023, Fotografiska galerija Tallinā
Izstāde ir stāsts par Sofijas pieaugšanu, dzīvojot nomaļā gleznainā 16. gadsimta savrupmājā nelielajā Eilenštates ciematā Vācijā. Fotogrāfijās galvenā uzmanība pievērsta viņas ikdienas dzīvei šajā vietā un pusaudža gadu kāpumiem un kritumiem – pirmajai mīlestībai, pirmajām sirdssāpēm.
Sofija piedzima savās mājās 1998. gada Ziemassvētku vakarā. Trīs nedēļas vēlāk kārtējā ārsta apmeklējuma laikā viņas mātei Barbarai tika paziņots, ka meitai ir Dauna sindroms. Ar šo izstādi Sņežana fon Bīdingena-Dība vēlas parādīt “neparastā” skaistumu un sarežģītību, tādējādi veicinot dziļāku sabiedrības pieņemšanu un iekļaušanu. Izstāde sniedz skatītājam iespēju piedalīties Sofijas pasaulē caur mākslinieces objektīvu. Sņežana joprojām uztur kontaktus ar Sofiju, un viņu sadarbība turpinās.
20.01.2023–14.05.2023, Fotografiska galerija Tallinā
Andress Serrano savos darbos konfrontē ASV rasistisko vēsturi. 2019. gadā mākslinieks atklāja, ka priekšmeti, kas normalizē blackface kultūru, dzīvo savu dzīvi vietnē eBay. Viņš sāka pirkt un fotografēt šos objektus, lai atgādinātu cilvēkiem par to, ka rasisms ir bijis un turpina pastāvēt dažādās formās.
14.04.2023–29.10.2023, Fotografiska galerija Tallinā
Mailza Oldridža darbos regulāri atkārtojas tēma par viltus luksusa solījumu. Viņa fotogrāfijās redzami psihedēliski interjeri, kas iekārtoti ar šķietami ieslodzītām vidus gadsimta amerikāņu priekšpilsētas ērtībām: spīdīgām virtuves ierīcēm, konfekšu krāsas telefoniem un koptiem mājdzīvniekiem – viss ar mērķi paust personīgo veiksmi. Viņa fotogrāfijās, kurās attēlota mājīga vide, bieži vien ir jūtams rūgtens saldums, kas sasaucas ar Oldridža bērnības atmiņām par māti pēc postošas šķiršanās.
Oldridža darbos vēsturiskie motīvi mijas ar mūsdienām un smalki atsaucas uz mākslas vēstures kanoniem. Viņš reti ļauj reālajai pasaulei iejaukties iztēlē – caur viņa objektīvu pat realitāte šķiet mākslīga.
Izstāde ir vērienīga britu mākslinieka un fotogrāfa daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti vairāk nekā 50 filmēti darbi un dažādu slavenību – Sofijas Tērneres, Violas Deivisas, Maikla Fasbendera un Donatellas Versačes – portreti.
09.02.2023–21.05.2023, Tallinas Fotogrāfijas muzejs
Tomasa Kalves izstādē apskatāmi visi līdz šim tapušie darbi, sākot no skolas laika eksperimentiem līdz nozīmīgākajām sērijām – Mirušo putnu dzīve, Atgriezties Parīzē, Supilinnas skati, Tartu botāniskais dārzs un Toomemägi, Anatomikum 91, Kalvetarium, Krāsainā daba un citām.
Attēla dzimšana ir neizskaidrojama, iekšēja un spontāna. Tomas Kalve stāvokli, no kura sākas radīšana, raksturo kā intuitīvu izziņu. Viņš neanalizē savus darbus tipiskos terminos, kas atsedz tādus mūsdienu mākslas projektu jēdzienus kā “naratīvs” un “diskurss”. Sarežģīto vārdu pūznis viņu kaitina, manāmi paaugstinot asinsspiedienu. Šie jēdzieni nav tikai viņa kompetencē, jo gaismēnu estētika, kā arī visi citi fotogrāfiskās izteiksmes līdzekļi, liek skatītājam just un reaģēt individuāli.
LIETUVA
- Šauļu albums
16.02.2023–14.05.2023, Viļņas Fotogrāfijas muzejs
Izstāde Šauļu albums ir mēģinājums pārvērtēt pilsētas identitāti, apkopojot iepriekšējo paaudžu, mūsdienu pētnieku atziņas un Šauļu Aušras muzeja eksponātu kolekcijas, kas veltītas pilsētai.
Izstāde aizņem septiņu Aušras muzeja nodaļu ekspozīcijas telpas un darbojas kā pilsētas simbolu un relikviju albums, kas atspoguļo pilsētas vēstures mirkļus un veido tās identitāti. Laika ritējums maina pilsētas vaibstus, parādās jaunas iezīmes, bet vecās izzūd. Pilsētas būtība jeb gars paliek. Izstādes mērķis ir atklāt šo mūžīgo pilsētas kodolu, atrast pierādījumus tā pastāvēšanai un parādīt, kā tas nosaka pilsētas un tās iedzīvotāju likteni.
22.03.2023–15.04.2023, Viļņas Fotogrāfijas galerija
Izstādē apskatāma Artūra Šeštoka jaunākā fotogrāfiju sērija Portrets Nr. 21, kas sākta 2018. gadā. Fotogrāfijas veidotas, izmantojot arhaisko slapjo kolodija metodi, konkrēti, ambrotipiju.
Slapjā kolodija metode, ko 19. gadsimta otrajā pusē izgudroja anglis Frederiks Skots Arčers, bija likumsakarīgs fototehnikas attīstības posms. Mūsdienās tas ir viens no fotogrāfiskās izteiksmes līdzekļiem un autora izvēle. Portrets Nr. 21 ir nepārtraukts ilgtermiņa radošs projekts, kura mērķis ir radīt mūslaiku un vietējo iedzīvotāju tēlus laikmetīgās mākslas kontekstā. Senas fototehnikas atdzimšana tiek pasniegta kā savdabīga mūžības estētika.
15.03.2023–15.04.2023, Prospekto galerija Viļņā
Fotogrāfija ļauj iemūžināt skaidru, reālistisku un saprotamu realitātes attēlu, ko rada gaisma. Tomēr tā izraisa arī subjektīvas un bieži vien grūti aprakstāmas atmiņas par fotogrāfu vai fotogrāfijas glabātāju. Pat skaidrā fotoattēlā personiskās atmiņas pastāv kā neattīstīts negatīvs – neredzama fotogrāfijas dimensija, kurai saturu un nozīmi var piešķirt tikai tad, ja attēlu projicē skatītāja vai fotogrāfa pieredzē.
Arī Aleksandra Ostašenkova fotogrāfijas iedvesmojušas viņa personīgās atmiņas, taču tieša, dokumentāla saikne starp iemūžinātajām vietām vai objektiem un autora dzīves notikumiem nav būtiska. Vēl mazāk iespējams, ka skatītāja personīgā pieredze, ko viņš gūst no attēliem, ir saistīta ar attēlu realitāti. Tieši tad, kad tiek pārrautas personisko atmiņu saites starp fotogrāfijām un to autoru vai skatītāju, atklājas neparastās attiecības starp atmiņu un fotogrāfiju. Daudzos Ostašenkova darbos atmiņu ierosina tukšums, trūkums, prombūtne, ko fotogrāfija, šķiet, nespēj notvert un parādīt.
22.03.2023–11.05.2023, Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka
“Kadra metafizika, kas dzimst patiesības un skaistuma krustpunktā,” ir citāts no kinorežisores Giedres Beinoriutes sarunas ar Audrju Stoni par Kemeža nepiespiesto realitātes un mirkļa skaistuma harmonijas izjūtu. Šāds raksturojums der arī izstādē aplūkotajām fotogrāfijām – Kemeža agrīnajiem mēģinājumiem no 1985. gada, kad viņš sāka apmeklēt fotoklubu Birštonas kultūras centrā, Lietuvas neatkarības pirmajos gados, strādāja par fotogrāfu Laikmetīgās mākslas centrā, līdz 1998. gadam, kad viņš absolvēja Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Kino un televīzijas nodaļu. Kemežis tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes unikālākajiem kinematogrāfistiem un režisoru ar milzīgu radošo potenciālu, kurš savā kinematogrāfijā ir iespaidīgi iemiesojis universālisma sajūtu.
Izstādei atlasītie darbi, kas izceļas ar konceptuāliem eksperimentiem, spilgti atklāj mākslinieka radošā stila aizsākumus – īpaša uzmanība pievērtsta gaismai, jaušams smalkums un vērīgums pret sadzīves smalkākajiem mirkļiem –, ko varam atpazīt eksperimentālajā videomākslā, dokumentālajās un spēlfilmās, kas saglabājušās viņa vēlākajā kinooperatora daiļradē.
LATVIJA
10.02.2023–7.05.2023, Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Dorotijas Bomas (1924 –2023) bērnība pagāja Lietuvā, tagadējā Klaipēdā. 1939. gadā, kad Klaipēdas apgabalā varu pārņēma nacistiskās Vācijas militārie spēki, ebreju izcelsmes dēļ Dorotija īsi pirms piecpadsmitās dzimšanas dienas bija spiesta emigrēt uz Angliju. Pēc fotogrāfijas kursu apmeklējuma Mančesterā viņa 40. gadu sākumā atvēra portretu fotosalonu. Jau agrīnā profesionālās darbības posmā, veiksmīgi strādājot komerciālā portreta žanrā, Dorotija sevi pilnveidoja arī dokumentālās fotogrāfijas virzienā, īpaši iedziļinoties ielas fotogrāfijas žanra mākslinieciskajos risinājumos. Dorotijas Bomas melnbaltās fotogrāfijas prakses spilgtākie piemēri ir no 40.–70. gadiem. Dokumentālie uzņēmumi atklāj strauji mainīgās pasaules dinamiku, ko akcentē autores dziļi humānais un estētiski izkoptais skatījums. Savukārt 80. gados fotogrāfe pievērsās klusās dabas studijām krāsu fotogrāfijā, kā arī īpaši radoši izmantoja Polaroid kameru un šīs tehnoloģijas tonālo estētiku. Izstādes retrospekcija ilustrē ne tikai Dorotijas Bomas radošās biogrāfijas pārvērtību fāzes un māksliniecisko meklējumu attīstību posmus, bet arī atspoguļo nozīmīgu fotogrāfijas medija attīstības vēsturi 20. un 21. gadsimtā.
30.03.2023–30.06.2023, Ola Foundation, Rīga
Izstādē skatāmie fotogrāfa Ulda Brieža latviešu kultūras personību portreti ir sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti. Tiem ir dokumentāls un vienlaikus pārlaicīgs raksturs. To varoņu sejas – notvertas visdažādākajos dzīves mirkļos –, ļauj skatītājam sastapties ar radošuma būtību jeb to iekšējās brīvības sajūtu, kas, neraugoties uz laika ārējo rāmējumu, ir nepārtrauktā sasaistē ar avotu un patiesību.
Izstādē skatāmie Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnas Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa un citi Latvijas kultūras autoritāšu portreti, kopumā vairāk nekā 60, ir tapuši no 1966. līdz 2010. gadam un atspoguļo cilvēkus un notikumus vairāk nekā pusgadsimta garumā.
25.03.2023–04.05.2023, ISSP Galerija, Rīga
Projekta pamatā ir mākslinieces, laikmetīgā teātra režisores Elīnas Cērpas veidota dokumentālā teātra izrāde un fotoinstalācija ar tādu pašu nosaukumu, kas 2011. gadā tika īstenota Nīderlandē. Pēc vairāk nekā desmit gadiem autore turpina uzdot to pašu jautājumu – kas rada nepieciešamību fotografēt?
Izstāde Jūtīgā virsma veltīta fotografēšanai kā sevis izzināšanai un pieņemšanai, pētot dziļi personiskus attēlu tapšanas iemeslus. Izstādes nosaukums ir metafora – atļauties būt jūtīgam un trauslam nozīmē pārkāpt robežu ārpus sevis. Visbiežāk šī cilvēciskā ievainojamība tiek uzskatīta par vājumu, tomēr māksliniece uzsver, ka ievainojamībā ir spēks, jo tajā mitinās līdzjūtība. Izstāde vienlaikus ir arī mēģinājums paraudzīties uz fotogrāfiju ārpus ierastā mākslas izstādes konteksta, iedziļinoties nepieciešamībā fotogrāfiski dokumentēt it kā šķietami ikdienišķas lietas.
03.03.2023–21.05.2023, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Pirms pievēršanās fotomākslai Ralfs Kerle kopš 70. gadiem aktīvi darbojies Austrālijas mākslas ainā. 1979. gadā absolvējis Viktorijas mākslas koledžu, kur specializējies skatuves mākslā; ieguvis maģistra grādu radošajās industrijās. Plašu atpazīstamību dzimtenē iemantojis 80. gadu sākumā kā multimediālās performanču mākslas pionieris. Sarakstījis un iestudējis laikmetīgo operu Dvēsele – vienu no pirmajām multimediju performancēm pasaulē. Divtūkstošo gadu sākumā sācis veidot un vadīt radošās meistarklases, ar kurām apceļojis visu pasauli.
Izstādē skatāmā sērija ir sava veida atgriešanās – mākslinieks atkārtoti interpretē savus agrīnos multimediju darbus virzienā, kurš ar laiku transformējies par fotomākslu. Autora uzmanība koncentrēta uz dabā vērojamo un dabas radīto veidojumu fiksēšanu un konceptuālu pārstrādi par abstraktu mākslas fotogrāfiju. Ilggadēja pieredze radošajā darbā ir palīdzējusi autoram attīstīt savu individuālo māksliniecisko rokrakstu jeb personīgo estētisko redzējumu.
03.03.2023–21.05.2023, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā iezīmē savstarpējās saskares punktus Marka Rotko, Pjēra Sulāža un Uriela Morgenšterna daiļradē. Tās iedvesmas avoti aptver plašu ģeogrāfisko areālu – no Ņujorkas līdz Rotko kapelai Hjūstonā, no Sulāža dzimtās Rodē līdz Konkas abatijai, cauri autoram personiski nozīmīgu vietu tvērumiem Losandželosā, Telavivā, dzimtās Francijas laukos un Daugavpilī. Šo daudzo ietekmju rezultātā ir tapusi pārliecinoša ekspozīcija, kuras jaudu nosaka neapstrādāta attēla spēks, padarot Uriela Morgenšterna darbus par saistmateriālu, kas savieno divas mūsdienu mākslas izcilības.
