LFM stāsti: Alfrēds Grāvers (1877–1954)

Daudzu Latvijas pilsētu un novadu vizuālo vēsturi 20. gadsimta pirmajā pusē galvenokārt veido kā vietējās, tā nereti arī visas Latvijas fotogrāfijas vēsturē nozīmīga  fotogrāfa paveiktais. Lubānu ar lielu vērienu un uzcītību fotografējis Alfrēds Kārlis Grāvers (1877–1954). Viņš dzimis Lubānas puses Brantos kā vecākais no Reča Grāvera un Alvīnes Anetes Jansones-Grāveres astoņiem bērniem. Apguvis mērnieka arodu. 1907. gadā Grāvers apprecējās ar Līzi Emīliju Arndti, gadu vēlāk abi sagaidīja savu pirmdzimto dēlu Jūliju, vēlāk arī otru dēlu Jāni. Abi kļuva par fotogrāfiem: Jūliju sūtīja uz Rīgu mācīties pie Roberta Johansona, savukārt Jānis strādāja Gulbenes rajona artelī Vienotais darbs.¹⁾Igors Pličs, Pēteris Korsaks. Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gadsimtā. Latgales fotogrāfu biedrība, 2021, 172. lpp.

19./20. gadsimta mijā Grāvers devies uz Sibīriju, kur strādājis dzelzceļa būvniecībā, bet 1904. gadā atgriezās Lubānā un atvēra savu salonu Kapsētas ielā 4. Pievienojies arī  1906. gadā dibinātajai Latviešu fotogrāfiskajai biedrībai un sadraudzējies ar tās vadītāju Mārtiņu Bucleru. Savā mājā Grāvers ierīkoja ne tikai salonu, bet arī grāmatveikalu. Viņš arī sekojis līdzi jaunumiem fotogrāfijā, piemēram, abonējot periodiskos izdevumus Fotogrāfijas Mēnešraksts, Attēls, arī Eiropā izdoto Camera.²⁾Turpat.

Grāvers bijis gan iecienīts salona portretists, gan daudz dokumentējis Lubānā un apkārtnē – Balvos, Šķilbēnos, Kokorevā u. c. – notiekošos lauku darbus, teātri, arhitektūru, dažādus svētkus un notikumus. Liela daļa fotogrāfiju Grāvera arhīvā ir saistīta ar ūdens ainavām – Lubānas ezeru, Aiviekstes upi, plūdiem, tilta celtniecību u. tml.

Alfrēda Grāvera kolekciju 2000. gadu sākumā muzejam nodeva fotogrāfa mazmeita Maija Padoma. Mazmazmeita Līga Padoma uzsvērusi, ka lēmums atdod kolekciju muzejam bijis ļoti skaidrs. Viņasprāt, “būtiskākā ir iespēja ceļot laikā – skatīt, kādi bijuši cilvēki pirms vairākiem gadu desmitiem, kā svinējuši svētkus, kā strādājuši, galu galā – kā dzīvojuši un kādi izskatījušies”. Viņa arī stāstīja, ka Alfrēds bijis ļoti ticīgs, tāpēc tik daudz fotogrāfiju saistītas ar baznīcu.³⁾Pēteris Korsaks . Laiks un dzīve ar fotogrāfiju. Vērtības. Latvijas Vēstnesis Plus, Nr. 61, 2006, 8. lpp.

Līdz ar fotogrāfijām un stikla plašu negatīviem muzeja krājumā uzņemts arī liels daudzums Grāvera salona dokumentācijas – pasūtījumu reģistri, negatīvu uzskaitījums alfabētiskā secībā u. tml., kas ne tikai ļauj ieraudzīt fotogrāfa rokrakstu, bet arī identificēt lielu daļu no attēlos redzamajām personām. Kopumā muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 3200 priekšmetu, kas līdz šim padziļinātāk apskatīti trīs virtuālajās izstādēs.

2024. gadā Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā nonāca mazliet vairāk nekā 300 nezināma autora stikla plašu negatīvu. Pēc detalizēta izpētes procesa muzeja speciālisti noteikuši, ka arī tie ir Alfrēda Grāvera radīti un papildina līdz šim zināmo darbu kopumu ar jauniem salona portretiem, kā arī piktoriālistiskām ziemas un ūdeņu ainavām.