Svētdiena
Septītā nedēļas diena ir paredzēta atpūtai un tam, lai baudītu sava darba augļus. Es skatos apkārt, bet mana apmierinātība pārvēršas nemierā. Cilvēka radītā ainava zem vienaldzīgajām debesīm, šķiet, uzreiz pārvēršas vienkārši par atmiņām. Savā fotogrāfiju sērijā es pētu globālās nenoteiktības emocionālo dimensiju, kas pārsniedz reliģisko, kultūras un politisko ideoloģiju nepieciešamo maiņu un konkurenci, kas pēdējo desmitgažu laikā arvien vairāk ir definējusi sabiedrisko diskursu. Lai gan pazīmes uz to norāda jau kādu pusgadsimtu, tikai lēnām nonākam pie vienprātības par mūsu modernā dzīvesveida neilgtspējību. Vīzija par pašiznīcinošo cilvēci un gaidāmo bojāeju ir kļuvusi par populāru tēmu medijos, nodrošinot auglīgu augsni tiem, kas meklē izeju. Atkārtota vēlme palēnināt tempu – radīt sabiedrību, kas nav orientēta uz materiālo lietu uzkrāšanu. Galu galā pārmaiņas mūsu ikdienas dzīvē izraisīja pandēmija un tās ārkārtas pasākumi. Šis fenomens sniedz vairākas mācības nākotnei, bet galvenokārt atklāj mūsu ekonomisko un emocionālo neaizsargātību. Kad iestājas klusums, daži cilvēki pirmo reizi atļaujas atpūsties un pavadīt laiku ar ģimeni. Taču, laikam nometot savu ierasto ādu, citiem paliek sāpīgs vakuums, kurā bezmērķīgas, amorfas dienas seko cita citai. Šis kontrasts visvairāk liecina par labirintu, ko saucam par civilizāciju un ko esam uzcēluši ap sevi. Kad skatos apkārt, šķiet, ka mana vide atgūst jaunu apziņu – tā it kā atbrīvojusies no savu radītāju kņadas. Pasaule beidzot ir brīva novērot sevi un tos, kas to radīja un tagad ir saspiesti savās istabās. Kosmiskā laika okeānā doma par neveiksmi pēkšņi zaudē nozīmi; galu galā tā ir sakņota cilvēces vēsturē, kas ir tikai plāns pavediens. Šajā saspringtajā, bet izņēmuma brīdī mums ir iespēja parādīt pieņemšanu un līdzjūtību pret savu niecīgumu un neparasto unikalitāti.
Mātejs Barta (Máté Bartha, 1987) ir mākslinieks no Budapeštas. 2011. gadā viņš ieguva maģistra grādu fotogrāfijā Mohoja-Naģa Mākslas un dizaina universitātē, bet 2016. gadā absolvēja dokumentālo filmu veidošanas specialitāti Budapeštas Teātra un kino mākslas universitātē. Bartas mākslinieciskā darbība vērsta uz mērķi atkal aizraut pasauli, to veidojot un imitējot. Viņa darbi veido jaunus naratīvus, apvienojot simboliskas un subjektīvas metropoles interpretācijas, uzskatot pilsētvidi par arēnu, kurā notiek iztēles pārvērtības.
