Skaidrais paradīzes tēls
Šajā fotogrāfiju sērijā tiek pētīts, kā bērnībā radījām paralēlās pasaules, lai izbēgtu no realitātes. Lai gan projekta iedvesmas avots ir autores pašas bērnības atmiņas, tā mērķis ir pārsniegt personisko pieredzi un pievērsties plašākai, kopīgai cilvēciskai pieredzei. Sērija atgriežas pie žestiem, kas reiz ļāva mums pārveidot realitāti: mēs pārģērbāmies, būvējām slēptuves un ar stāstiem radījām pilnīgi jaunas pasaules. Sērijas centrālā vide ir autores bērnības dārzs, kas parādās gan kā reāla vieta, gan kā simboliska patvēruma telpa – arhetipiska vieta atkāpšanās un pārvērtību procesam. Bērnībā veidojam iekšējās patvēruma vietas, reaģējot uz pasauli, kas bieži šķiet neparedzama un nomācoša. Taču iztēle ļauj realitāti pārkārtot un pārvērst par ko vieglāk pieņemamu. Projekts pievēršas ilgām, zaudējumam, identitātes veidošanai, iekšējai transformācijai un tam, kā mēs pārinterpretējam apkārtējo pasauli, lai atgūtu kontroli, drošības sajūtu un iekšēju veselumu.
Sērijas nosaukums Skaidrais paradīzes tēls aizgūts no Pētera Handkes dzejoļa Bērnības dziesmas (Songs of Childhood) rindas. Tas norāda uz bērnības atmiņu paradoksu – ilgām pēc tēla, kas šķiet tīrs un skaidri iezīmēts, lai gan patiesībā ir neizbēgami konstruēts un trausls. Nosaukums atsauc atmiņā idealizētu iekšējo ainavu – mentālu paradīzes tēlu, nevis nemainīgu realitāti, bet gan rūpīgi veidotu vīziju no atmiņām un ilgām. Izmantojot šos elementus, darbs vizualizē paralēlo pasauļu struktūru, kas radīta ar vienkāršiem līdzekļiem, lomu izdomāšanu un telpas pārveidošanu kā iekšējās rīcībspējas izpausmi. Analogais fotogrāfijas process ar savu materialitāti un laika dimensiju pastiprina atmiņas daudzslāņainību un kontrastē ar mūsdienu attēlu radīšanas straujo tempu.
Projekta attīstība aizsākās Capazine – Let’s Stage darbnīcā, kas norisinājās Roberta Kapas fotogrāfijas centrā Budapeštā.
Judīte Gjurica-Osvāta (Judit Gyuricza-Osváth, 1992) ir ungāru fotogrāfe, kura 2026. gadā ieguva maģistra grādu fotogrāfijā Lāslo Mohoji-Naģa Mākslas un dizaina universitātē. Balstoties personīgajā pieredzē un dokumentālās fotogrāfijas pieejā, viņas radošā prakse pēta atmiņu, identitāti, iekšējos emocionālos procesus un ikdienas dzīvi. Viņas darbi ir eksponēti Roberta Kapas Laikmetīgās fotogrāfijas centrā, TOBE galerijā, galerijā Szerkesztőség Budapeštā, Collegium Hungaricum Belgradā un Photon Gallery Ļubļanā. Projekts Skaidrais paradīzes tēls 2026. gadā tiks prezentēts starptautiskās programmas BredaPhoto International Talent Programme ietvaros.
