Gada notikums fotogrāfijā 2013

Šis gads Latvijas fotogrāfijā ir bijis notikumiem bagāts. Esam lutināti ar A-klases izstādēm, piemēram, Andersa Petersena un Jakoba Aues Sobola izstādi LMA aulā un World Press Photo 2013 Sv. Pētera baznīcā. Mūsu autori ir guvuši panākumus starptautiskos konkursos (Reinis Hofmanis, Andrejs Strokins), vairāk nekā pērn iznākušas dažādas fotogrāmatas (Gvido Kajona, Valda Brauna, Vilhelma Mihailovska albumi, Andreja Granta un Ulda Tīrona Tuvas piezīmes, Sense of Place, u. c.). Turpinot tradīciju, arī šogad publicējam dažādu ar kultūru, un jo īpaši ar fotogrāfiju saistītu cilvēku viedokļus par galvenajiem notikumiem fotogrāfijā 2013. gadā. Mēs uzdevām divus jautājumus: 1) Kas, jūsuprāt, ir gada notikums Latvijas fotogrāfijā? un 2) Kurš foto notikums ārzemēs šogad uz jums ir atstājis īpaši spilgtu iespaidu? Aicinām arī lasītājus atzīmēt savus gada notikumus pie šī raksta komentāru veidā.

Alnis Stakle, fotogrāfs:

1) Mani priecēja Intas Rukas izstāde Fotografiska muzejā Stoholmā un brīnišķīgā Max Ström izdevniecības grāmata People I Know ar Intas darbiem. Pārsteigumu ar plašo fotogrāfijas klātbūtni bija sarūpējusi arī AB.lv izstāde …lai gadījums kļūtu par notikumu…, kas zināmā mērā apliecināja, ka Latvijas laikmetīgajā mākslā fotogrāfija nav aizmirsta un potenciāli ir veiksmīgs un arī ne līdz galam izpētīts investīciju lauks kompetentiem mākslas kolekcionāriem.

2) Manuprāt, ārzemēs ir vērts atzīmēt fotogrāmatu pašizdošanas veiksmes stāstu kā tādu. Neraugoties uz vispārēju mediju digitalizāciju, fotogrāmatu tirgus attīstās, un daudzas grāmatas, kas sākušas savu ceļu pie pircējiem 30 $ cenu kategorijā, dažu gadu laikā ir spējušas kļūt par ekskluzīvu un kolekcionējamu produktu vairāku tūkstošu vērtībā. Pasaulē ir pieejami neskaitāmi vairāk vai mazāk kvalitatīvi digitālās grāmatu drukas pakalpojumu sniedzēji, kuru peļņa mērāma miljonos. Piemēram, Blurb peļņa 2009. gadā bija 45 miljoni dolāru un pieaugums turpmākajos gados vidusmērā ir bijis 30–40 % gadā. Arī fotogrāmatu konkursos starp uzvarējušo grāmatu izdevējiem var sastapt daudz mazu izdevniecību un pašu autoru izdotas grāmatas, kas skaidri norāda uz fotogrāmatu nozarē pieaugošu tendenci – pašam radīt savdabīgu dizaina produktu nelielā tirāžā un izmantot pūļa finansējuma iespējas.

Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja:

1) Māra Maskalāna izstāde Nagļi LV–4631 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā.

2) 2013. gada Hasselblad fonda konkursa laureāta Džoana Fontkubertas grāmata The Photography of Nature / The Nature of Photography.

Zane Onckule, kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore:

Savai atbildei esmu izvēlējusies apvienot abus uzdotos jautājumus, caur to apzināti izslēdzot iespējamību neizbēgami problemātiskām norādēm uz lokālo un tam pretējo. Reizē ar pārdomām par to, kas ir fotogrāfija, kāda ir tās loma šodienā un cik regulāra ir tās klātbūtne turpat ikkatrā laikmetīgās mākslas izstādē, nonācu līdz sekojošiem “foto notikumiem” – Ieva Kraule Rīgā, Kaspars Podnieks Venēcijā un Ieva Epnere Vīnē. Precīzāk: Ievas Kraules izstāde 11 no 10 kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Kaspara Podnieka fotogrāfiju sērija Rommeļa Pienotava Latvijas paviljonā 55. Starptautiskajā Venēcijas mākslas Biennālē un Ievas Epneres video darbs Zenta grupas izstādē Salon der Angst Vīnes Kunsthallē.

Inta Ruka, fotogrāfe:

1) Šogad ir bijuši vairāki notikumi, kuri man bijuši svarīgi: Andersa Petersena un Jakoba Aues Sobola izstāde Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā. Un viņu kopīgā grāmata. Aļņa Stakles izstāde Biežņa izstāžu zālē Arsenāls. Toda Haido uzstāšanās kinoteātrī Splendid Palace Rīgā. Gvido Kajona grāmata. Valda Brauna grāmata. Romualda Požerska uzstāšanās Ogres seminārā. Arņa Vuškāna fotogrāfijas Ogres seminārā. Māra Maskalāna Nagļu kolekcija, Ulda Balgas izstāde Fotomuzejā. Māras Brašmanes tirgus kolekcija.

2) Kā fotonotikumus ārzemēs atzīmētu Ninas Korhonenas grāmatu La Cuerda, Tores Sandāla grāmatu New York City, Anrī Kartjē-Bresona fantastisko retrospekciju Stokholmā.

Jūlija Berkoviča, ISSP vadītāja:

1) Pēc formāta un enerģijas koncentrācijas gada lielākais notikums man un daudziem citiem iesaitītajiem paliek ISSP vasaras skola Kuldīgā, jo katru reizi aizrauj elpu visiem dalībniekiem un organizatoriem. Efekts nepāriet, bet aug un attīstās vēl ilgi pēc pasākuma. Gribētos atzīmēt arī pirmo ISSP Skolas izlaidumu un desmit burvīgās grāmatas. Tāpat liels prieks par to, ka mūsu jaunie fotogrāfi sāk atzīmēties prestižos starptautiskos konkursos – Reinim Hofmanim bija panākumi SONY Pasaules Fotogrāfijas konkursa Arhitektūras kategorijā, Ivetai Vaivodei – C/O Berlin Jauno talantu konkursā, bet Andrejs Strokins uzvarēja portfolio konkursā Kauņā.

2) Nebūšu oriģināla, visspilgtākais ārzemju fotonotikums man jau otro gadu pēc kārtas ir Paris Photo apmeklējums – redzētās izstādes un grāmatas, satiktie cilvēki, vecie un jaunie kontakti – tā ir koncentrēta iedvesmas iešprice.

Arno Marnics, LKA LKK Radošās fotogrāfijas menedžmenta apakšprogrammas vadītājs:

1) Pirmkārt, zem piedāvātā notikumu traktējuma tiek domāti diezgan dažāda satura rezultāti, kas neļauj izvērtēt tos kā vienu unikālu notikumu. Vēl jo vairāk – katram notikumam vienmēr var atrast kādu “melnumu aiz naga”. Tāpēc izvērtēju drīzāk katra notikuma ietekmi uz sociālo kapitālu, kas, manuprāt, pašlaik šķiet visai aktuāla tēma. Nākas secināt, ka Latvijas Fotogrāfijas muzeja (LFM) aktivitātes ir pašas būtiskākās. Pēdējo gadu laikā LFM izstādes ir būtiski uzlabojušās. Tieši LFM izstādes būtiski maina priekšstatu par fotogrāfiju gan Latvijā, gan pasaulē. Protams, man personīgi ne mazāk nozīmīga ir LKA Latvijas Kultūras koledžas 3. kursa studentu grupas izstāde Paradīze, kas rāda Latvijas fotoizglītības arvien pieaugošo kvalitāti.

2) Arī no ārzemju notikumiem izcelšu tos, kas cieši saistīti ar to pašu sociālā kapitāla prizmu. Proti, gada nogalē notikusī Latvijas laikmetīgās fotogrāfijas izstāde Sense of Place Frankfurtē un Intas Rukas personālizstāde Fotografiska muzejā Stokholmā.

Pēteris Korsaks, fotogrāfijas vēstures pētnieks:

1) Man notikumi, pirmkārt, bija Gvido Kajona un Valda Brauna izstādes, Brauna grāmata un neapšaubāmi Egona Spura grāmata. Otrkārt, tas, ka daļa Pieminekļu valdes etnogrāfisko fotoplašu ierakstīta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Treškārt, Buclera lasījumi Viesītē, kas notika 25. reizi. Esmu gandarīts, ka pēc 20 gadiem ne tikai es kaut ko daru fotogrāfijas vēstures jomā, bet tai pievērsušies arī citi autori un studenti.

2) Par ārzemju izstādēm neinteresējos, jo pietiek darāmā tepat Latvijā.

Ieva Lejasmeijere, mākslas zinātniece:

1) Tā kā fotogrāfija sen vairs nav tikai attēli, bet attieksme pret attēliem, domas par attēliem, manipulācijas ar attēliem un vēl viss kas ar un ap attēliem, tad mani šīgada fotonotikumi ir šādi: Alņa Stakles personālizstāde Biežņa izstāžu zālē Arsenāls, jo tur varēja vērot, kā Alnis vēro attēlu pārpilnības jeb biežņas situāciju un ne tikai runā vai raksta par to, bet fotografē par to. Pārējie notikumi saistīti ar FK izdoto Latvijas Fotogrāfijas gadagrāmatu. Kārļa Vērpes rakstu Apcere par fotožurnālistiku Latvijā uztvēru kā tādu psihoterapijas seansu Latvijas mūsdienu fotogrāfijai viena, ļoti nozīmīga žanra ietvaros. Ja es būtu Latvijas fotogrāfija, maksātu Kārlim naudu par to, ka viņš uz mani skatītos un stāstītu, kāda es esmu un ko vajadzētu darīt, lai varētu teikt, ka es vispār esmu un esmu laba. Savā gadagrāmatas rakstā mēģināju pierādīt, ka, spriežot pēc gadagrāmatas kolekcijas, izskatās, ka Latvijas fotogrāfijā pašlaik ir romantisma laikmets.

2) Notikumus ārzemēs nevaru vērtēt, jo šogad ārpus Latvijas neesmu bijusi.

Anna Iltnere, portāla Arterritory.com latviešu versijas redaktore:

1) Iespējams, ir neprecīzi Ievu Epneri dēvēt par fotogrāfi, jo autore ir krietni paplašinājusi medija robežas. Tomēr uzskatu, ka viņas dalība grupas izstādē Salon der Angst Vīnes Kunsthallē līdzās māksliniekiem, kuru vārdi paskaidrojumus neprasa, ir ievērojams notikums, ar ko Latvijai lepoties. Dalība tik prestižā vietā un cienījamā kompānijā visdrīzāk vainagosies arī ar tālāku virzību starptautiskā apritē. Jo ārvalstu publikācijas liecina, ka pamanīta viņa ir. Protams, žēl, ka šis gads neatnesa Ievai Henkel mākslas balvu, tomēr līdz finiša līnijai viņa tika. Tāpat liels prieks par Intas Rukas personālizstādi Stokholmas Fotografiska muzejā.

2) Ja runā par pašiem spilgtākajiem iespaidiem, man neiziet no prāta virkne kara fotogrāfiju. Tostarp World Press Photo Pola Hansena laureātdarbs. Kamēr citi “skalda matus”, vai šīs fotogrāfija nav pārlieku apstrādāta, manā galvā joprojām nespēj ietilpt kara ārprātīgā nežēlība, kas turklāt nav vēsture, bet gan dzīva tagadne, kaut ģeogrāfiski attālināta. Preses fotogrāfijas ir labs atgādinājums.

Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja:

1) Pieminēšanas vērts notikums Latvijas fotogrāfijas dzīvē ir Andersa Petersena un Jakoba Aues Sobola izstāde. Ne pārāk bieži Latvijā varam redzēt tik leģendāru fotogrāfu izstādes, kā arī tikties ar tik ievērojamiem māksliniekiem. Diemžēl šajā sakarā arī raisās domas par izstāžu telpām, kas atbilstu visiem standartiem, lai varētu veidot pasaulē pazīstamu fotogrāfu izstādes.

2) Šogad manā atmiņā visspilgtāko iespaidu atstājuši daži Kauņas fotofestivāla tiešsaistes portfolio skatē redzētie projekti. Viens no tiem Khaleda Hasana projekts Leave me alone, kuru redzēju pagājušajā gadā, bet šogad man nācās pie tā atgriezties, jo bija jāuzraksta viedoklis. Viņš fotografējis cilvēkus, kas piedzīvojuši uzbrukumus ar skābi. Tas bija šokējoši, un šis stāsts atstājis uz mani milzīgu iespaidu. Otrs projekts, ko vēlos pieminēt, ir japāņu fotogrāfa Sekiguči Hiroto darbs Dzīve tiešsaistē. Tas ir stāsts par puisi, kam bija lieli plāni, bet viss tika aizmirsts, aizraujoties ar datorspēlēm. Manuprāt, abi autori ir spējuši piesaistīt uzmanību šīm ļoti būtiskajām problēmām, katrā ziņā par viņu fotogrāfijās redzēto ir jādomā.

Andrejs Grants, fotogrāfs:

1) Es to sauktu par savu gada atklājumu. Tas ir jaunais fotogrāfs Arnis Vuškāns. Viņš pastāv it kā ārpus laikmetīgās autorfotogrāfijas diskursa, jo strādā tradicionālā – t. s. ielu fotogrāfijas lauciņā. Arņa Vuškāna Vecrīgā tvertās situācijas – nejaušo garāmgājēju portreti viņa izšķirošajos mirkļos uzrunā ar aizkustinošu vienkāršību, mirkļa unikalitātes sajūtu un pacilājošu pozitīvismu. Man tas lieku reizi apliecina, ka fotogrāfija kļūst par ko vairāk, ja aiz tās ir autors ar smalku dzīves materiāla izjūtu. Diemžēl šī autora darbus pagaidām var aplūkot tikai e-vidē.

2) Mans ārzemju notikums ir ainavas – panorāmas no Marsa izpētes robota Curiosity.

Inga Brūvere, projekta Rīgas Fotomēnesis 2014 vadītāja:

1) Latvijas fotogrāfijā dominē dokumentālā fotogrāfija, un skatītājs nav lutināts ar domāšanas dažādību, piemēram, konceptuālo, kas jau labu laiku ir ierasta citur pasaulē. Šajā sakarā vērā ņemams notikums ne tikai fotogrāfijā, bet laikmetīgajā mākslā kopumā bija Ievas Epneres personālizstāde Telpas atmiņa kim? izstāžu zālē. Autore bija likusi akcentu uz ideju – savu pozīciju, vēstījumu – un ieceres īstenošanai bija izmantojusi dažādus medijus – fotogrāfiju, video, instalāciju. Izstāde bija uztverama kā viens veselums, tajā pašā laikā saglabājot katra atsevišķa darba vēstījuma neatkarību. Andersa Petersena un Jakoba Aues Sobola izstāde Dzīslas deva iespēju Latvijas skatītājam klātienē iepazīties un baudīt divu pasaulē atzītu fotogrāfu radošo veikumu, kas nav tik bieža parādība Latvijā. Manuprāt, šo izstādi par nozīmīgu notikumu padarīja arī augsti profesionālā pieeja izstādes veidošanā.

2) Līdz šā gada 8. decembrim Stokholmas fotogrāfijas muzejā Fotografiska bija apskatāma Intas Rukas personālizstāde You and me, kuras atklāšanā man bija patiess prieks piedalīties. Nešaubos, ka šogad ir notikuši daudz un dažādi nozīmīgi fotogrāfijas notikumi pasaulē, bet šo es uztveru ļoti personīgi ne tikai tāpēc, ka pazīstu un ļoti cienu Intu, bet arī tāpēc, ka, manuprāt, tas ir patiešām nozīmīgs notikums Latvijas kultūrā, kas rādīts arī vienā no nozīmīgākajiem muzejiem Eiropā.