Neviens neko nesaka, visi visu atceras
Šīs dokumentālās foto centrā ir ikdienas dzīve mūsdienu Latvijā. Bet darbs pievēršas arī personīgām pārdomām par samierināšanos ar dzīvi Latvijā un ārpus tās no 2004. līdz 2015. gadam. Bērnību pavadot lielā latviešu imigrantu kopienā Toronto, manu dzīvi caurauda latviešu folklora. Priekšstatu par dzimteni veidoja vecmāmiņas stāsti, putekļiem klātas vēstures grāmatas un tautasdziesmas. 2004. gadā es pārcēlos uz Latviju, lai atrastu pati savu realitāti. Laikposmam no 2004. līdz 2010. gadam bija raksturīgi kolektīvi, ekonomiski un emocionāli kāpumi un kritumi. 2004. gadā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, 2008. gads iezīmējās ar vētrainu naudas tērēšanu un svinēšanu, tam sekoja atjēgšanās, ko izraisīja ekonomiskā krīze, kā rezultātā arī man nācās pieņemt smagu lēmumu pamest Latviju 2010. gadā (tomēr kopš aizbraukšanas, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem, katru gadu esmu atgriezusies, lai pavadītu Latvijā vismaz divus mēnešus). 2008. gadā, svinot Jāņus Ziemupē, netālu no Liepājas, es atkal sāku fotografēt ar savu veco analogo kameru un kopš tā brīža daru to vēl joprojām. Skatīšanās caur objektīvu man ir palīdzējusi atrast jēgu un nozīmi šai zemei, kas ir vienlaikus gan tuva, gan sveša, un dokumentēt laiku, kas nekad neatgriezīsies – ne politiski, ne personiski.
Lai paskaidrotu Ziemeļamerikas skatītājiem, darba centrā ir zeme, par ko viņiem ir maza nojausma. Darbs aktualizē reģionu ārpus Ukrainas – laikā, kad Krievija un tās draudi Baltijas valstīm tiek pieminēti mediju virsrakstos visā pasaulē. Personīgā līmenī tas ir piezīmju žurnāls, ar kura palīdzību es atskatos uz Latvijā pavadītajiem gadiem, mēģinājums savietot ģimenes vēsturi ar jaunajiem laikiem, un tā ir arī slepena mīlestības vēstule tam laikam un cilvēkiem, kuri pazīs un atcerēsies vietu un laiku, kas iemūžināts attēlos.
Zīle Liepiņa (aka Zile Zile) ir latviešu izcelsmes kanādiešu fotogrāfe un māksliniece, kas dzīvo Toronto. Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu vizuālajās studijās un franču valodā Toronto Universitātē un ir studējusi lietišķo mākslu Parīzē. Izstāde Neviens neko nesaka, visi visu atceras (No One Says Anything, Everyone Remembers Everything) ir apskatāma no 1. līdz 31. maijam Ryerson Artspace kā daļa no 2015. gada Scotiabank CONTACT fotofestivāla Toronto.
