Otrā āda

Āda ir daudzslāņains jēdziens. Tas ir ķermeņa ārējais apvalks, mīkstā un stingrā aizsardzība, kā arī vizuālā reprezentācija. Tomēr, tā kā tas cieši iesaiņo ķermeni, to nevar ne noņemt, ne mainīt. Turklāt āda ne tikai attēlo ķermeni, bet arī piešķir tam īpašu izskatu. Tieši āda signalizē par indivīda identitāti, kurus kritērijus – dzimumu, rasi, vecumu – bieži izmanto kā fiksētas definīcijas politiskās, ekonomiskās un sociālās hierarhijas veidošanai. Fotogrāfiju sērijā ir maskēti pašportreti. Sēriju iedvesmojuši reālistiskie silikona kostīmi, kas imitē sievietes seju un ķermeni un ko plaši izmanto sieviešu maskēšanas fetišā un krosdreseru subkultūrā. Tādējādi “otrās ādas” ideja ir apšaubāma un simboliska. No vienas puses, maskēšanās kopienā tas tiek izmantots, lai iemiesotu alter-ego un paustu indivīda brīvību izvēlēties savu identitāti. No otras puses, ja sievietes masku nēsā sieviete, tas ļauj to interpretēt pavisam citā kontekstā. Kostīmos parādās klaustrofobiskas iezīmes un sievietes ķermeņa palimpsestā būtība, uzsverot neviennozīmīgās attiecības starp maskēšanu, fotogrāfiju un pašreprezentāciju. Faktiski fotogrāfisko pašportretu un maskarāžu apvienojumu mākslinieki izmantojuši jau sen, piemēram, Klodam Kahunam, Pjēram Molinjē, Marselam Baškulāram un Endijam Vorholam maskēšanās un performatīva fotogrāfiska pašreprezentācija bija veids, kā paust savu nenormatīvo identitāti.

Agata Vičoreka (Agata Wieczorek, 1992) ir poļu māksliniece, kas dzīvo Lodzā, kur mācās Nacionālās filmu skolas maģistra programmā. Pirms tam studējusi grafikas dizainu un glezniecību.