memento mori

Ungārijā, tāpat kā citās Rietumu kultūrās, cilvēki dzīvo sabiedrībā, kas noliedz nāvi. Reliģijas vājināšanās, medicīnas attīstība un urbanizācija ietekmējušas cilvēka attiecības ar nāvi. Popkultūrā aiziešana mūžībā ir gandrīz visur, mēs esam redzējuši simtiem nāves gadījumu uz ekrāna, bet reālajā dzīvē, iespējams, nevienu. Darba memento mori centrā ir nāves industrijas darbinieki. Mani interesēja, kā cilvēki, kuri ikdienā strādā ar nāves jēdzienu, var attiekties pret savu eksistenci. Kādu iespaidu uz strādniekiem atstāj rūpnīca un kā šis darbs ietekmē viņu fizisko un garīgo stāvokli? Mani fascinēja šie cilvēki, jo viņiem nav izvēles iespējas noliegt nāvi. Es apmeklēju zārku un urnu rūpnīcu, un projekta laikā strādāju kopā ar diviem kapračiem. Visu šo mēnešu laikā iepazinu viņus tuvāk un atklāju grotesku dualitāti starp strādniekiem un viņu darbu. Tajā vienlaikus ir gan nopietnība, gan absurds humors. Šī ambivalentā noskaņa ir manas sērijas pamatā.

Noemi Sēči (Noémi Szécsi, 1998) ir ungāru rumāņu fotogrāfe, kas dzīvo Budapeštā. Studējusi fotogrāfiju Mohoja-Naģa Mākslas un dizaina universitātē Budapeštā. Noemi ir Ungārijas Jauno fotogrāfu studijas dalībniece, un viņas projektu centrā ir īpašas sabiedrības grupas -− no kapu glabātājiem līdz galēji labējiem protestētājiem un raganām. Noemi ir pārliecināta, ka fotogrāfijas medijs nepiedāvā universālas patiesības, taču tam piemīt starpnieka un sensibilizatora spēks.