“Kā sagrauta pilsēta bez sienām ir cilvēks, kura garu nekas nesaista.”
Zālamana pamācības 25:28, Jaunās sirds angļu bībele
Dažu gadu laikā pilsētnieku skaits pārsniegs 60 % no pasaules iedzīvotāju skaita, vēl vairāk izjaucot līdzsvaru starp lauku apvidiem un lielpilsētām. Šķiet, ka mūsu nākotnei ir lemts virzīties uz neapšaubāmu globalizāciju un urbanizāciju.
Sērijā Pilsēta bez sienām es apšaubu humānistisko pieeju aizvien augošajā vēlīnā kapitālisma infrastruktūrā, izmantojot vizuālus pētījumus, lai oponētu vispārējam optimismam par dzīves kvalitātes uzlabošanos. Izmantojot pilsētu kā simbolu, es pētu, kā mūsu laikmets apkauno cilvēka etoloģiskās vajadzības, atbalstot neilgtspējīgu attīstību un pārvaldību.
Neviennozīmīgo vizuālo materiālu un manu akadēmisko izteikumu kolekcijas mērķis ir atklāt, kā pilsētu struktūrās savijas arhitektūras determinisms, garīgās veselības problēmas un ekonomika. Tādējādi pilsētā izpaužas sistēmas, kas padara cilvēkus neaizsargātākus, polarizētākus un individualizētākus nekā jebkad agrāk.
Pilsētas iedzīvotāju zemapziņā tikai rada ilūzijas par atbilstošiem sapņiem, dzīvesveidu, politiku un stimulēšanas veidiem – politikas veidotāju un komerciālo struktūru slēptajām dogmām, kuras mēra pēc izaugsmes tendences.
Tāpēc cilvēki smeļas jēgu šāda materiāla bāzēs, kas saplūst ar mūsu radīto pilsētvidi.
Foto – Domonkošs Varga
Foto – Domonkošs Varga
Teritorijām ir tendence pārkārtoties un radikalizēties, savstarpēji sašaurinoties un pieaugot.
Tas ietekmē telpu, vērtības un vajadzības. Telpa tiek priviliģēta; mājoklis kļūst par greznību.
Tajā pašā laikā hierarhijas svira ir dziļi iesakņojusies mūsu arhitektūras tendencēs – pat mikrorajonu plānojums simbolizē sociālo kārtību.
Foto – Domonkošs Varga
Foto – Domonkošs Varga
Identitātes zaudēšana traucē tam, ko manifestē mūsdienu pilsētas ainava.
Vēsturiski progress izraisa atjaunošanos un rūgtu pagrimuma garšu, kas veidojas starp vecajām konstrukcijām.
Progresa virzītājspēks uzsver slēpto efektu, ko rada mūsu pagātnes nošķūrēšana, un uzsver tikai mūsu nākotni.
Foto – Domonkošs Varga
Foto – Domonkošs Varga
Pilsētu atjaunošanā netiek ņemti vērā proksēmiskie modeļi un labvēlīgas vides projektēšana, kas apmierina cilvēku telpiskās vajadzības.
Tādējādi sociālā mijiedarbība tiek ierobežota. Tā vietā, lai veidotu savstarpējo saikni, pārblīvētības un saspringtības iespaidā mūsu mentalitāte tiek virzīta uz individuālismu.
Pretēji tam mēs zaudējam solidaritāti un, cenšoties panākt masveida kopienu, tikai vairojam dusmas.
Foto – Domonkošs Varga
Pilsētu izaugsme nepragmatiskā nozīmē nav saistīta ar infrastruktūru vai dzīvesveidu, vai kopienu daudzveidību.
Kopš apgaismības pirmsākumiem tā darbojas kā cilvēces mērogs, lai pierādītu šīs ekosistēmas valdnieka spējas.
Tā apliecina, kā mūsu cilvēciskais spēks tiecas pārkāpt bioloģiskās dzīvības robežas, lai sasniegtu debesis un apzināti pārsniegtu savas robežas, izmantojot peļņas un gribas spēku.
Foto – Domonkošs Varga
Nerimtīgi drudžainais pilsētas tīkls atdarina pilsētnieka fragmentēto uztveri. Šī dzīvesveida izraisītā stimulu pārdozēšana veicina tādas mentālas reakcijas kā šizofrēnija, depresija un trauksme.
Tomēr sabiedrība joprojām privatizē indivīda atbildību un depolitizē jautājumu, nevis apšauba sistēmas vai pārvaldību.
Foto – Domonkošs Varga
Sociālā nosacītība, ko rada ekonomika, pārvērš kapitālu jaunā transcendences reprezentācijā, aicinot cilvēkus uz bagātību.
Cilvēki sacenšas, lai nonāktu šajā ģeogrāfiskajā pozīcijā, kas izraisa līdzīgu attieksmju, uzvedības modeļu un funkciju grupēšanos.
Kāda indivīda status quo kļūst arvien būtiskāks.
Tādējādi seja, ko mēs rādām apkārtējiem, ir tikpat rūpīgi veidota kā mūsu arvien sarežģītākā kopīgā infrastruktūra.
Foto – Domonkošs Varga
Nav ko vainot pilsētas un globālās kopienas. Tās ir tikai mūsdienu simbols, kas parāda, kā cilvēku alkatība un brīvdomība pārveido daudzus mūsu dabiskos instinktus.
Lai meklētu atbildes, mums ir jāpārvērtē mūsu pašu loma, nevis jāapšauba šādu sistēmu pastāvēšana.
Foto – Domonkošs Varga
Foto – Domonkošs Varga
Tikai ar atzīšanu spējam rast alternatīvu risinājumu un spēlēt citādāk, nekā nosaka mūsdienu kapitālistiskās sabiedrības rokasgrāmata.
Lai cīnītos pret šīm tendencēm, mēs cenšamies pārdomāt savas kopienas un vidi, lai stātos pretī strukturālajam determinismam.
Foto – Domonkošs Varga
Foto – Domonkošs Varga
Domonkošs Varga (Domonkos Varga, 1998) ir fotogrāfs un konceptuālais mākslinieks no Budapeštas. Viņa darbi atspoguļo nozīmīgus sociālekonomiskos un sociālpolitiskos elementus pasaulē ap viņu un viņa paaudzi. Tie vienmēr balstīti pētījumos, no kuriem viņš veido vizuālus stāstus un konstruē jēgpilnus naratīvus. Viņš studējis fotogrāfiju Mohoja-Naģa Mākslas un dizaina universitātē un Ālto Universitātes Mākslas un dizaina skolā.
