Praktiski padomi: Kur mācīties fotogrāfiju pēc pamatskolas?
Izglītība fotogrāfijā Latvijā jau ilgstoši ir problemātisks, pat sāpīgs jautājums. 2014. gadā ar lielām nozares pārstāvju cerībām startēja Aļņa Stakles izveidotā bakalaura programma fotogrāfijā Rīgas Stradiņa universitātē, solot sagatavot “fotogrāfijas komunikācijas ekspertus, kuriem piemīt akadēmiskās un profesionālās prasmes fotogrāfijas projektu izvērtēšanā, producēšanā un īstenošanā un kuri orientējas fotogrāfijas medija darbības principos, fotogrāfijas saiknē ar radošajām industrijām un fotogrāfijas lietojuma īpatnībās komerciālajā un mākslas nozarēs”[1]. Kas būtiski – veiksmīgi absolvējot programmu, studenti ieguva bakalaura grādu tieši komunikācijas (un ne, piemēram, mākslas) zinātnē. Ne pārāk lielo atsaucību no studentu puses Kārlis Vērpe 2020. gadā skaidrojis ar to, ka izglītība fotogrāfijā sabiedrībā nav tik pašsaprotama – tehniskās prasmes taču var apgūt hobija līmenī, kaut pašmācības ceļā.[2]
Lai nu kā, RSU programma savu darbību ir pārtraukusi, un izglītības jautājums pēdējā laikā atkal kļuvis aktuāls, diskusijām uzvirmojot arī pēc Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu sižeta 16. janvārī. Anete Ašmane-Vilsone tajā apskatīja fotogrāfijas nozares sasāpējušos jautājumus, uzrunājot dažādus nozares pārstāvjus un secinot: “Visi uzrunātie eksperti atzīst, ka būtiska loma nozares attīstībā un stabilitātē ir izglītībai.”[3]
Šis temats noteikti ir vesela pētījuma vērts, tomēr no uzmanības loka ir pazudis kāds cits izglītības posms. Tās ir mākslas vidusskolas un tehnikumi, kas piedāvā apgūt fotogrāfiju gan no mākslas, gan komunikācijas perspektīvas, un šādas vietas, izrādās, vēl šogad ir sešas, bet Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā nākamajā gadā programmā Audiovizuālā māksla un tehnoloģijas audzēkņi vairs netiks uzņemti. Esošās programmas balstītas divos profesiju standartos – fotogrāfs vai vizuālās mākslas speciālists. Tā kā tuvojas pavasaris, ļoti iespējams, ka tu, tavi draugi vai paziņu bērni apsver iespēju vidusskolu apvienot ar praktisku lietu apgūšanu. FK apskatīja šo skolu piedāvājumu un aprunājās ar absolventiem katrā no tām.
RĪGA
Četri gadi pēc 9. klases. Hāmaņa iela 2A, Rīga
Ja interešu laukā ietilpst ne tikai fotogrāfija, bet vizuālā māksla vispār, piemērotākā izvēle būs tieši Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola. Skolas mājaslapā atrodamā informācija par konkrēto mācību programmu ir visai skopa, tomēr tiek solīts, ka audzēkņi apgūst tradicionālo melnbalto un digitālo fototehniku – “nepieciešamos procesus un materiālus, kadra kompozīciju un attēlu digitālo rediģēšanu, kā arī iepazīst dokumentālā un mākslas foto darbu specifiku un laikmetīgo stilistiku”.[4] Potenciālajiem studentiem gan vajadzētu ņemt vērā lielo uzsvaru uz klasiskajiem mākslas priekšmetiem, tie prevalē arī iestājeksāmenos.
Skolas absolvente, fotogrāfe Laima Skrīvele stāsta: “Pirmā saskarsme ar fotogrāfiju bija, tikai sākot ar 3. kursu, 1. un 2. kursā visiem viss bija vienādi, ar lielu uzsvaru uz akadēmisko mākslu – gleznošana, zīmēšana, kompozīcija. 2. kursa beigās bija jāizpilda iesniegums, uz kuru no trim novirzieniem tu vēlies iet: multimediju dizains, foto dizains vai ilustratori.” Šis aspekts noteikti ir izaicinošs, tomēr arī bagātinošs, izvēloties tālāko ceļu fotogrāfijas kā mākslas kontekstā, piemēram, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. Skrīvele arī uzteic skolotājus – Raimo Lielbriedi, kas māca praktisko fotogrāfiju, un Mārtiņu Lablaiku, kas atklāj fotogrāfiju apstrādes un dažādo programmu noslēpumus. Radošās izpausmes skolā tiek atbalstītas gan ar tehnikas, gan studijas pieejamību. Laima pēc skolas absolvēšanas uzreiz sākusi pati strādāt mākslas skolā, kurā nu jau pasniedz arī fotogrāfiju.
Arī Patrīcija Ieva Upate pēc skolas absolvēšanas tagad pati pasniedz zīmēšanu, un gleznošanu mākslas skolā. Fotogrāfijas nodaļu viņa izvēlējusies, izšķiroties starp grafiku un foto. Viņa atzīmē, ka daudz lielāks uzsvars tika likts tieši uz digitālo fotogrāfiju: “Pietrūka vairāk stundu, kur tieši attīstam bildes dažādās tehnikās, jo darījām to tikai dažas reizes un tagad viena pati to nevarētu izdarīt.” Jauniešiem, kas apsver iespēju mācīties šajā skolā, viņa iesaka gūt priekšstatu par fotogrāfijas vēsturi, kā arī pamēģināt fotogrāfijas gan uzņemt, gan attīstīt. “Fotogrāfija mūsdienās ir nozare, kur jābūt īpaši kritiskai domāšanai, lai atšķirtu mākslas foto no parastas bildes. Lai kļūtu par labu un atzītu fotogrāfu mūsdienās, ir izaicinājums, kad ik katram kabatā ir telefons ar kamerām, kas ik gadu attīstās vēl kvalitatīvākas, ” Patrīcija uzsver.
Četri gadi pēc 9. klases. Jūrmalas gatve 96, Rīga
Šī skola izceļas ar plašu un kvalitatīvu tehnisko nodrošinājumu, kā arī studentiem ir iespējas saņemt stipendiju un izmantot dienesta viesnīcu. Liela daļa uzmanības tiek veltīta ne tikai digitālajiem medijiem, bet arī analogajām tehnikām – RMMT atrodas Latvijā modernākā analogās fotogrāfijas laboratorija fotogrāfiju izgatavošanai. Fotogrāfijas programma ietilpst plašākā Mediju mākslas nodaļā, un tās vadītājs ir Mārtiņš Vanags.
Kā stāsta skolas absolvents Kaspars Zborovskis, mācības RMMT uzsācis teju vai nejauši, tomēr ir ārkārtīgi pateicīgs par iegūto pieredzi. “Pieejams plašs tehniskais aprīkojums – daudz fotokameru, studijas, gaismas, optika. Ir pat milzīgs filmēšanas paviljons, kur bieži notiek arī komerciāli projekti. Vari fotografēt aizkadrus, piedalīties reālos procesos. Fotogrāfiju pasniedz aptuveni 15 pedagogi četru gadu laikā, katrs ar savu skatījumu un pieredzi, kas veido ļoti bagātīgu zināšanu spektru. Vairāki skolotāji vēl joprojām manā uztverē ir palikuši kā mentori, fotogrāfijas meistari. Daudz praktisku nodarbību – absolventi iegūst reālu pieredzi darbā ar fotokameru un komandā. Paralēli norit arī citi speciālie priekšmeti – kompozīcija, krāsu mācība, kultūras un mākslas vēsture, publiskā runa, psiholoģija, ” programmas stiprās puses uzskaita Zborovskis. Viņš novērtē arī starptautiski atzīto sertifikātu un nākotnē cer uzsākt studijas FAMU.
Markuss Balodis vēlējies vidusskolā apgūt kādu profesiju, un viņu uzrunājusi RMMT valdošā atmosfēra. Kā stiprās puses viņš uzteic fototehnikas nomu: “Profesionālas kameras mums bija pieejamas rokas stiepiena attālumā!” Savukārt starp trūkumiem viņš min skolotāju starpā nekoordinētos uzdevumus, kā rezultātā reizēm tika uzdoti vieni un tie paši uzdevumi vai pārklājās pasniegtās tēmas. Šobrīd Markuss strādā par bārmeni un atzīst: “Sapratu, ka hobiju pārvērst par darbu nav patīkami, fotografēt priekš sevis ir daudz vērtīgāk, nekā fotografēt citiem.”
Četri gadi pēc 9. klases vai divi gadi pēc 12. klases. Ūdeļu iela 22, Rīga
Šajā skolā ar fotogrāfiju saistītos priekšmetus pasniedz Linda Ratuta, Ieva Zepa, Ēriks Reiss, Aivars Siliņš un citi profesionāļi. Līdztekus vispārizglītojošajiem kursiem un fotogrāfijas tehniskajai apgūšanai, ceļā uz profesijas iegūšanu tiek pasniegti arī tādi kursi kā radošās domāšanas attīstīšana, vizuālā komunikācija, uzņēmējdarbība radošo industriju nozarē, video filmēšana un montāža u. c.
Līgas Gredzenas lēmumu mācīties šajā skolā ietekmēja gan iepriekšējā pieredze, darbojoties Saldus fotoklubā, gan iespaids par skolas vidi klātienē. “Kā stiprās puses es viennozīmīgi izceltu skolas direktori un pasniedzēju. Noteikti arī to, ka ir iespēja strādāt ar profesionālu tehniku. Skola piedāvā dažādus projektus, kuros piedalīties gan mācoties, gan ārpus skolas. Tie veicināja manu individuālo izpausmi un iedrošināja uzdrīkstēties eksperimentēt tālāk fotomākslā,” viņa stāsta. Mācību laikā Līga gan apguvusi nepieciešamās prasmes, gan arī atradusi savu specializāciju – motosporta fotografēšanu. Īpaši viņa izceļ skolotāju Lindu Ratutu, kas iedrošinājusi pieņemt dažādus izaicinājumus. “Skolas absolvēšana man ļāva iegūt stabilu pamatu savā dzīves sākumposmā. Pateicoties apgūtajām zināšanām un prasmēm, es sapratu savu aicinājumu fotografēt autosportu. Man patīk fotografēt arī cilvēkus un pasākumus, bet autosports ir mans aicinājums,” Līga piebilst.
Agnija Emīlija Elksniece par skolu uzzinājusi SkolaExpo pasākumā, pārliecinājis ar kāda fotogrāfijas studenta pieredzes stāsts. “Kopumā man ir tikai pozitīvas atmiņas, it īpaši no pedagogu puses, kuri mācīja nevis mācīšanas pēc, bet gan tāpēc, ka tā ir viņu sirdslieta un vēlas to nodot tālāk nākošai fotogrāfu paaudzei. Tālāk tas ir mūsu pašu uzdevums, vai mēs ar to nodarbojamies turpmāk dzīvē vai nē,” viņa stāsta. Pateicoties gūtajām zināšanām un īpaši pedagogu atbalstam, viņa atradusi arī savu nišu – modes fotogrāfiju – un šobrīd turpina mācības LKA Kultūras koledžā. Topošajiem studentiem viņa iesaka nebaidīties arī tad, ja ar savu sirdslietu neizdodas izveidot karjeru uzreiz.
REĢIONOS
Četri gadi pēc 9. klases, divi gadi pēc 12. klases. Saules iela 8, Daugavpils
“Saules skolā topošie fotogrāfi apgūst iespējami plašu un daudzveidīgu fotogrāfijas spektru, lai, uzsākot darba gaitas, būtu maksimāli sagatavoti dažādu fotogrāfa uzdevumu veikšanai,” stāsta programmas vadītājs Aivars Bulis. 1. kursā tiek apgūtas fotogrāfijas tehniskās pamatzināšanas, 2. kursā prasmes sāk pielietot praktisku, radošu uzdevumu veikšanai – tiek izmēģināta fotografēšana dažādus apstākļos, kā arī tiek praktizēti uzdevumi ārpus skolas telpām. 3. kursā tiek apgūti analogie procesi (no cianotipijas līdz klasiskajām melnbaltajām filmiņām) un praktizēti dažādi fotogrāfijas žanri, savukārt 4. kursā tiek gūts plašāks ieskats multimediju pasaulē, piemēram, video filmēšanā un montēšanā.
Programmas absolvente Anna Ruža, kas vēlāk studijas turpinājusi RSU programmā Multimediju komunikācija uzsver, ka iegūts daudz vairāk par tehniskām iemaņām – attīstīta vizuālā domāšana, spēja stāstīt stāstus un veidot saturu, izmantojot attēlu. Starp programmas stiprajām pusēm viņa min arī iespēju integrēt apgūtās prasmes dažādās radošajās nozarēs, kā arī ERASMUS+ iespējas, kuras pati arī izmantojusi. “Katrs priekšmets, kas ir iekļauts fotogrāfijas programmā, no zīmēšanas un burtu mācības līdz kompozīcijai un fotogrāfijas vēsturei, ir kļuvis par vērtīgu instrumentu manā darba vietā. Tagad ne tikai radu vizuālus stāstus, bet arī spēju tos pamatoti aizstāvēt un attīstīt tālāk. Lai radītu ko jaunu vai efektīvu, ir jāpārzina spēles laukums, sākot ar vēsturi un beidzot ar tehniskiem fotografēšanas knifiem,” viņa stāsta. Potenciālajiem studētgribētājiem viņa atgādina, ka Daugavpils nav tālu – ne no Rīgas, ne Valmieras vai Liepājas, un skola piedāvā arī dienesta viesnīcu.
Viktorija Kravcova izvēlējusies studēt fotogrāfiju Saules skolā divu gadu programmā, pēc Daugavpils Universitātes absolvēšanas, izvēli motivējušas dzirdētās pozitīvās atsauksmes. Kā vislabāko aspektu viņa izceļ lielo uzsvaru uz praktiskajiem uzdevumiem, ļoti noderīgs esot arī vienmēr pieejamais tehniskais aprīkojums un divas studijas. Bieži tiekot organizētas tikšanās ar skolas absolventiem (pēdējie bijuši ilustratore Jekaterina Griškjāne un tikko starptautiski godalgotās Ginta Zilbaloža animācijas filmas Straume mākslinieks Artūrs Gore). “Skolotāji ir ļoti atsaucīgi un daudziem jau mācību laikā piedāvā iespējas nopelnīt, dalās ar noderīgiem kontaktiem, kas protams, ietekmē kā nākotnes karjeru, tā arī pārliecību par sevi, ” Viktorija papildina.
Četri gadi pēc 9. klases. Alejas iela 18, Liepāja
Vēl pagājušajā gadā Liepājā mācības pabeidza fotodizaina studenti, kuriem visi četri mācību gadi bija orientēti uz fotogrāfiju. Patlaban programma ir mainīta. Pirmos divus gadus studenti apgūst dažādus mākslas priekšmetus, kas, sākot ar 3. kursu, ļauj izvēlēties savu specializāciju – glezniecību, grafiku un tēlniecību vai fotogrāfiju. “Pirmajos kursos tiek ielikts tehniskais pamats darbā ar fotokameru, darbs studijā un foto kompozīcija. 3. kursā liels uzsvars ir uz video formāta apguvi un visa gada laikā audzēkņi veido savu autora īsfilmu, protams, paralēli apgūstot tehniskos rīkus scenārija rakstīšanā, filmēšanā montāžā un tēla veidošanā. Otra trešā kursa tēma ir modes fotogrāfija. 3. kursu audzēkņi noslēdz ar dokumentālo fotoprojektu, kurš savukārt ceturtajā kursā pārtop par grāmatu,” stāsta programmas vadītājs Ēvalds Vanags. Kā viens no stūrakmeņiem programmā ir grāmata – studentiem ir iespēja apgūt grāmatu iesiešanu un prezentēt veidotās sērijas šādā formātā. Šo virzienu Liepājā attīstījusi Ieva Epnere, kas pasniedz arī fotogrāfiju, kompozīciju un grāmatu veidošanu. Grāmatu iesiešanas mākslu pasniedz Dzintra Budovska, skolotāju vidū arī Dita Virga (analogā fotogrāfija), Ritvars Sproģis (foto dizains) u.c. Jānis Jankevics un Ieva Rubeze atklāj, kā veidot savas īsfilmas.
Adrianai Lešinskai fotogrāfija bija loģisks turpinājums bērnu mākslas skolai. Rozentāļos pietrūcis nedaudz punktu iestājeksāmenos, bet dzīve aizvedusi tieši uz Liepāju, un izvēli Lešinska nenožēlo, jo tur fotogrāfiju varēja apgūt jau no 1. kursa. “Fotogrāfijas izglītība, manuprāt, bija ļoti augstā līmenī. Sākumā mūs iepazīstināja ar pašiem pamatiem – iestatījumiem –, un tad jau vēlāk pamazām gājām cauri dažādiem fotožanriem. Ļoti daudz mūs apmācija fotografēt studijā, likt gaismas. Bija arī daudz iespēju praktizēties, jo ļoti bieži no pasniedzējiem un dažādiem uzņēmumiem bija aicinājumi fotografēt pasākumus (izstāžu atklāšanas, sporta spēles, izlaidumus, festivālus utt.), kas sākumā bija bailīgi, taču, manuprāt, deva ļoti daudz praktisko zināšanu.” Kā vienu no labākajiem aspektiem min ļoti daudzveidīgo priekšmetu piedāvājumu – no sietspiedes līdz scenāriju rakstīšanai, no grāmatu iesiešanas līdz kustību mākslai. Skolas absolvēšana nodrošinājusi pietiekami bagātīgu darbu portfolio, ar kuru Adriana veiksmīgi iestājusies LKA Filmu skolā.
Skolas dēļ uz Liepāju no Aizputes devās arī Megija Vilka: “Šī skola deva ļoti spēcīgu pamatu. Pamatu fotogrāfijā un arī dzīvē. Tā sagatavo un paver lielas iespējas tālākai attīstībai un turpmākai izglītības ieguvei. Man personīgi šī skola bija liels atslēgas punkts tālākām izglītības iespējām. Tā palīdzēja iegūt nepieciešamās zināšanas, lai vēlāk sekmīgi nokārtotu iestājeksāmenus Latvijas Mākslas akadēmijā.” Viņa uzteic gan ieinteresētos pedagogus, gan ļoti daudzveidīgo piedāvājumu mācību programmā, kā arī iesaka studēt Liepājā ikvienam, lai nodrošinātu fundamentālu pamatu tālākai karjerai vai izglītības ceļam.
Lai arī skolu, kur pēc pamatizglītības iegūšanas apgūt fotogrāfa profesionālās iemaņas, nav pārlieku daudz, tomēr programmas ir gana spēcīgas. Daļa no šo skolu fotonodaļu absolventiem kļūst redzami foto nozarē, arī no FK vairākus esam ievērojuši un izcēluši rubrikā Runā jaunais fotogrāfs. Vairums uzrunāto absolventu ieteica potenciālajiem fotogrāfijas studentiem nebaidīties arī no pārcelšanās uz citu pilsētu, lai mācītos, piemēram, Daugavpilī vai Liepājā, kā arī izmantot visas iespējas, ko skolās piedāvā, jo tādu esot patiesi daudz.
Jā, šobrīd augstākās izglītības fotogrāfijā Latvijā nav, bet iegūtās iemaņas tālāk ir iespējas attīstīt LKA Kultūras koledžā, Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā, komunikācijas un mediju zinātnēs, audiovizuālajā mākslā. Arī gadījumā, ja fotogrāfija tomēr nekļūst par galveno dzīves ceļu, tad vidusskolā/tehnikumā pilnīgi noteikti būs gan apgūtas praktiskās iemaņas kvalitatīvu fotogrāfiju radīšanai – lieliska caurviju prasme un arī peļņas avots –, gan attīstījušas izpratni par vizuālajiem medijiem un to lomu mūsu komunikācijā. Šīs kļūst par arvien nozīmīgākām prasmēm, lai ikviens orientētos, spētu kritiski izvērtēt un saprast nemitīgo un neizmērojamo ziņu, video un attēlu plūsmu, kas mūs pavada ik dienu. Protams, šeit atspoguļots tikai neliels ieskats bijušo studentu pieredzē, tomēr pārliecinošais pozitīvā vērtējuma pārsvars ir iedvesmojošs un jāatzīst, ka arī mani būtu pamudinājis doties uz kādu no šīm skolām. Varbūt tev vēl nav par vēlu?
[1] https://fotokvartals.lv/2014/06/25/latvija-vares-iegut-bakalauru-fotografija/
[2] https://fotokvartals.lv/2020/03/09/fotografijas-izglitibas-problema/
[3] https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/346667/kada-ir-fotografijas-vieta-latvijas-makslas-vide
