Kalnos spīd saule
Pirmoreiz ģimenē ar demenci saskārāmies, kad astoņdesmitajos saslima mans vectēvs. Vecmāmiņa rūpējās par viņu līdz pat viņa nāvei 2008. gadā. Viņa bija lieciniece visiem slimības posmiem. Es nevaru iedomāties, cik biedējoši tas bija, kad viņai pašai diagnosticēja šo slimību un viņai bija jāaprod ar tādu pašu nākotni.
“Kur ir vectēvs? Kur ir Francejs? Man jādodas mājās un jārūpējas par Franceju!” Pēdējos mēnešos šīs domas par vectēvu ir kļuvušas par daļu no vecmāmiņas realitātes. Tas parāda, ka pagātne var tik dziļi iesakņoties mūsos, ka jau veido ne tikai mūsu atmiņas, bet arī tagadnes pieredzi. Demences gadījumā atmiņas bieži vien var kļūt par vienīgo tagadnes izjūtu.
Kalnos spīd saule ir pētījums par atmiņu trauslumu un neuzticamību demences un Slovēnijas pēckomunistiskās vides kontekstā. Lai izprastu saikni starp ainavu, ķermeni un atmiņu, es pētu to nozīmi pagātnes, tagadnes un nākotnes kontekstā.
Izmantojot dažādas fotogrāfijas metodes un apkopojot mutiskas un rakstiskas liecības, es veidoju kontra-arhīvu, kas pārsniedz vienotu interpretāciju. Apvienojot oficiālos vēstures dokumentus, ģimenes atmiņas un savas personīgās pārdomas, es veidoju daudzslāņainu realitāti, parādot demences izraisītās pārmaiņas un realitātes mutācijas postkomunistiskajā laikmetā. Ar šo projektu es apgalvoju, ka vēsture, tāpat kā atmiņas, var izrādīties iztēles produkts.
Matevžs Čebašeks (Matevž Čebašek) ir fotogrāfs, kurš dzīvo Nīderlandē un Slovēnijā. Viņa projektos visbiežāk tiek aplūkota atmiņa, cilvēka stāvoklis un fotogrāfija kā medijs, nepārtraukti meklējot saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. Savos darbos viņš bieži apvieno dokumentālo fotogrāfiju, arhīva materiālus un tekstu.
