Kaiju vērošana Getliņu izgāztuvē
Lai cik tas dīvaini neizklausītos, Getliņu atkritumu poligons ir labākā kaiju vērošanas un fotogra-fēšanas vieta Latvijā, jo tas, kas vairs neder cilvēkam, der kaijām – tonnām pārtikas atkritumu. Katru dienu milzīgajā izgāztuvē pulcējas un barojas vairāki tūkstoši dažādu sugu kaiju. Kaijas ir tramīgi putni, parasti cilvēku tuvu nelaiž, bet Getliņos putni apraduši ar mēslu vedējiem, atkritumu šķirotājiem un blietēšanas traktoriem, tāpēc putnu vērotājus un fotogrāfus pielaiž tuvu.
Parasti putnenieki Lielo Miseni apmeklē putnu pavasara un rudens migrācijas laikā, kad ir lielākas iespējas atrast kādu retu sugu. Getliņu izgāztuvē novērotas vairākas Latvijā retas un ļoti retas kaiju sugas – Kaspijas kaija, Lielā polārkaija, Vidusjūras kaija, Kamčatkas kaija, turklāt Kamčatkas kaijai tas ir vienīgais šīs sugas novērojums Latvijā. Arī es šīs četras retās kaiju sugas savā novēroto putnu sugu un pasugu sarakstā esmu ieķeksējis tieši Getliņos.
Vērot un fotografēt kaijas, kā arī meklēt retās sugas uz Getliņu izgāztuvi brauc ne tikai Latvijas, bet arī Skandināvijas, Lielbritānijas un citu valstu putnenieki. Regulāri pavasara un rudens migrācijas laikā uz Getliņu izgāztuvi brauc putnu pētnieks Edijs Fritcs (Eddie Fritze) no Dānijas, dzīvo tur dienām un ar binokļa vai teleskopa palīdzību nolasa kaiju kāju gredzenus (attēlā priekšplānā), jo viņš pēta kaiju izplatību.
Kā ar smakām? Protams, smaka ir, bet, stāvot mēslu kalna galā, ja ir vējelis, to īpaši just nevar. Un, pat ja jūt, tad ātri pierod. Drēbes, protams, pēc katra šāda brauciena ir jāmazgā, jo tās pievelkas ar smaku. Tāpat vēlams uzvilkt kājās gumijniekus, lai varētu bez raizēm stampāt un šļūkt caur pārtikas atkritumu pūstošajiem plačiem.