Aleks Sots
Aleka Sota fotogrāfija ir kā dzeja – kodolīga, sapņaina un dziļa, kurā katru reizi var atklāt jaunas nianses un epitetus.
Aleka Sota fotogrāfija ir kā dzeja – kodolīga, sapņaina un dziļa, kurā katru reizi var atklāt jaunas nianses un epitetus.
Šonedeļ Rīgā divi foto notikumi – franču modes fotogrāfijas izstāde “Elki un cilvēki” un Andreja Granta retrospektīva.
“Fotogrāfa akti atdarina nevis klasisku mākslas tradīciju, bet pagājušo laiku pornogrāfiju.” Romualda Požerska izstāde līdz 3.aprīlim skatāma Fotomuzejā.
1960. gadā fotogrāfs Dominiks Gedzjuns devās līdzi miliču vienībai nakts maiņā. Tikai šodien šis fotostāsts ierauga dienasgaismu.
“Autora mērķis ir paskaidrot, nevis samulsināt.” Recenzija par Stīvena Bula grāmatu “Photography”.
“Latvijas fotogrāfijas mājai nav paši pamati. Katrs būvē savu būdiņu.” Videointervija ar vecmeistaru Gunāru Janaiti.
“Nekur tālāk par erotismu, kas varētu patikt vecākiem kungiem, es netiku.” Recenzija par Armanda Grundmaņa izstādi, kas līdz 28. martam skatāma galerijā Zazī.
Recenzija par Format fotogrāfijas festivālu, kas līdz 3. aprīlim norisinās Vidusanglijas pilsētā Dārbijā.
Kamēr Eiropā un Krievijā digitalizē foto un kino arhīvus, Latvijā pieejamību kultūras mantojumam ierobežo birokrātija un likums.
“Darbs noris maiņās, brīvais laiks tiek pavadīts pašu lokā, kompānijai paliekot noslēgtai un norobežotai.” Fotostāsts par latviešu jauniešiem Anglijā.
Vēlamies saņemt saistošu un oriģinālu fotostāstu par tēmu “Pārmaiņu laiks”. Labākā autors tiks pie Phottix Nikos intervālpults.