Kas ir gada notikums Latvijas fotogrāfijā?

Gada beigas ir laiks, kad mediji veido kopsavilkumus par nozīmīgākajiem gada notikumiem. Arī mēs vēlamies piedāvāt lasītājiem dažādu ar fotogrāfiju un kultūru saistītu cilvēku viedokļus par to, kas ir bijis svarīgākais Latvijas fotogrāfijā 2011. gadā. Vairākiem cilvēkiem uzdevām vienu jautājumu – kas, jūsuprāt, ir gada notikums Latvijas fotogrāfijā? Aicinām arī mūsu lasītājus izteikt savu viedokli pie šī raksta komentāru veidā. FK komandas vārdā novēlu jums fotonotikumiem raženu nākamo 2012. gadu!

Elīna Ruka, fotogrāfe un žurnāliste:

Visspilgtāk atmiņā palikusi Andreja Granta izstāde LNMM. Vērtējot izstādes, vērā ņemu vairākus parametrus, to skaitā, tīri personīgu emocionālu mijiedarbi, kā arī satura un telpas savstarpējo atbilstību. Andreja Granta izstāde netika sarežģīta, ļaujot baudīt Grantam raksturīgo laika un pasaules izjūtu.

Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja:

Pārdomājot notikumus, kas saistīti ar Latvijas fotogrāfiju 2011. gadā, pirmajā momentā pat nevaru iedomāties, kas mani būtu ļoti pārsteidzis vai sajūsminājis, liekot šo notikumu atcerēties. Šogad esmu apmeklējusi vairākus fotogrāfijai veltītus pasākumus gan Latvijā, gan citās valstīs, un man gribas pieminēt Kauņas fotofestivālu un Tallinas foto mēnesi, kas ir pietiekami lieli un interesanti pasākumi gan fotogrāfiem, gan fotogrāfijas mīļotājiem un kādus diemžēl Latvijā neesmu redzējusi gadiem. Tomēr kā pieminēšanas vērtu uzskatu Alises Tīfentāles grāmatas iznākšanu, jo mums nav daudz cilvēku, kas darbotos fotogrāfijas pētniecības jomā.

Vilnis Vējš, mākslas kritiķis:

Izstāde Hibrīdu pārlidojumi. Mākslinieks kā fotogrāfs Arsenālā. Kuratore Irēna Bužinska bija sagādājusi milzīgu daudzumu retas vielas, kas, lai arī kārtota, respektējot iesīkstējušu fotogrāfijas un mākslas nošķīrumu, faktiski lika to apšaubīt vai drīzāk skatīties tam pāri. Izstāde padarīja redzamu vērojuma un iztēles savstarpējo mijiedarbību vizuālo tēlu tapšanā plašā laika, radošo pieeju un personību amplitūdā.

Sarmīte Ēlerte, KM ārštata padomniece, bijusī Kultūras ministre:

Mans lielākais un, varu teikt, satriecošākais iespaids 2011. gadā bija Andreja Granta izstāde Latvijas Mākslas muzejā. Granta foto ir mirklis pirms notikuma/izvēles/kustības, kas nav zināma/paredzama, bet ir jau ieprogrammēta attēlā un runā mums pretī no fotogrāfijas. Tajā rokās sadodas nejaušība un liktenis. Milans Kundera savā Nepanesamajā esamības vieglumā rakstīja apmēram tā: un liktenis nolaidās uz viņa pleca ar nejaušības vieglajiem spārniem. Par to stāsta Andreja fotogrāfijas. Tomēr arī pieminēšanas vērtas ir divas laikmeta un fotogrāfijas pašapzināšanai nozīmīgas grāmatas: Ulda Brieža fotomūža lielgrāmata, kurā esam mēs paši, mūsu ideāli, vilšanās un cerības, Latvija un laiks, un Alises Tīfentāles Fotogrāfija kā māksla Latvijā 1960-1969, kas ir nozīmīgs pētījums par fotolaiku, no kā viss te cēlies, arī, galu galā, Andrejs Grants.

Helēna Demakova, mākslas zinātniece, bijusī Kultūras ministre:

Viļņa Vītoliņa sērijas 100 istabas turpinājums un izstāde RISEBA Mediju telpā, manuprāt, ir gada nozīmīgākais notikums laikmetīgajā mākslā, kurā izmantoti fotogrāfijas izteiksmes līdzekļi. Mani nopelni izstādes organizēšanā ir minimāli, tie ir paša mākslinieka sviedri un redzējums daudzu gadu garumā, kas padara šo projektu unikālu ne tikai Latvijas kontekstā vien.

Ilze Vanaga, fotogrāfe:

Vienīgais satriecošais notikums man šogad ir bijis ISSP vasaras skola un gala izstāde Kuldīgas muzejā. ISSP vasaras foto skola ar vakara prezentācijām no pasniedzējiem un ārvalstu studenti, kas ir brīnišķīga iedvesma, manuprāt, padara to par foto notikumu numur viens.

Solvita Krese, LMC direktore:

Andreja Granta personālizstāde LNMM, Alises Tīfentāles grāmata Fotogrāfija kā māksla Latvijā. 1960-1969 un Foto Kvartāla re-starts. No šiem trim notikumiem īpaši atzīmētu Granta personālizstādi. Pamatīgs pārskats par meistara sniegumu vairāku dekāžu periodā, kas ne tikai pārliecina par augsto profesionālo kapacitāti, bet arī pārsteidz ar spēju notvert mirkļa esenci, noskaņu un rezonēt mūsdienu aktuālajās frekvencēs.

Inta Ruka, fotogrāfe:

Man ir vairāki gada notikumi un tie visi ir iepriecinājuši un devuši vielu pārdomām: Andreja Granta izstāde LNMM, Aleksandra Gronska lekcija FK klubā Kino muzejā, Aleksandra Sļusareva izstāde, Ninas Korhonenas un Tores Sandāla izstāde Fotomuzejā, Vernera Lazdiņa izstāde, Foto Kvartāls, Ogres seminārs, Inese Baturo, Ivetas Vaivodes izstāde Opera, Aļņa Stakles uzvara konkursā Sony World Photography Awards, Māra Brašmane ar savu kolekciju Palazzo Italia. No šiem vēlos izcelt divus notikumus. Pirmā ir Andreja retrospekcija. Iespēja redzēt viena fotogrāfa veikumu ilgā laika posmā un pārliecināties, ka darbi, kas bildēti agrāk, joprojām dzīvo. Andrejam ir vienreizēja spēja redzēt visu kadru un tajā pašā laikā tajā ielikt savu personīgo sajūtu. Nebija nejaušu darbu. Manuprāt, izcila izstāde. Vēl viena izstāde, kurai man šajā gadā ir īpaša vieta – Sašas Sļusareva piemiņas izstāde LNMM. Manā skatījumā absolūti ģeniāls fotogrāfs ar īpašu skatījumu uz vietām, lietām un pasauli.

Zane Onckule, kim? direktore:

2011. gada februāra izstādē Savienotie trauki mākslinieks Kaspars Podnieks, kas strādā gan Drustos, gan ar fotogrāfiju, pacēla gaisā (lika skatītājam turpināt neticēt par levitācijas iespējamību bez tehniskām palīgdetaļām) ne tikai sevi, kā ierasts, bet arī savu mammu un tēti. Šis ir gada notikums fotogrāfijā, jo iezīmēja to ceļu, kā autors spēj tikt galā ar fizisku spiedienu (kad izstādes telpa virszemē līdzinās pazemes autostāvvietai) un kā institūcija, kas ar šo izstādi strādā, savu turpmāko pienesumu un attiecības ar fotogrāfiju neredz atrautu no visa pārējā.

Alnis Stakle, fotogrāfs un pedagogs:

Manuprāt, ir vairāki pieminēšanas vērti 2011. gada notikumi Latvijas fotogrāfijā. Savdabīgs kuratoriālās drosmes un izcilības apliecinājums bija Cēsu mākslas festivāla ietvaros notikušās Baltijas valstu laikmetīgās mākslas izstādes Starptelpa kuratores Ineses Baranovskas izvēle: no deviņiem eksponētajiem mākslas projektiem četri bija balstīti fotogrāfijā. Jāatzīmē arī patstāvīgi mainīgais FK žurnāls, kas, popularizējot autorfotogrāfiju un kritisku skatījumu uz fotogrāfiju un mākslu, sniedz neatkārtojamu ieguldījumu Latvijas vizuālajā kultūrā.

Inese Baranovska, izstāžu kuratore un DMDM vadītāja:

Nevaru viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu, nosaucot kādu vienu noteiktu artefaktu. Uzskatu, ka gads vērtējams ar plus zīmi procesuālā ziņā, bet tam par iemeslu ir vesela virkne izstāžu un notikumu: FK virtuālā versija ir aktivizējusi diskusiju par fotogrāfiju, Andreja Granta personālizstāde LNMM un tās nominācija Purvīša balvai, ISSP aktīvā un kvalitatīvā darbība gan vasarā, gan ziemā, Fotogrāfijas muzeja izstāžu darbības aktivizēšanās, kvalitatīvu fotogrāfijas izstāžu skaita palielināšanās: Elki un Cilvēki DMDM, kim?, Cēsu mākslas festivāls, Galerija 21 un citi.

Andrejs Grants, fotogrāfs un pedagogs:

Ivetas Vaivodes izstāde Galerijā 21. Iveta Vaivode, konceptuāli mērķtiecīgi izmantojot vienkāršu tehnisku paņēmienu, panākusi rezultātu, kas sajūtu un asociāciju līmenī uzrunā daudzslāņaini un gluži vai taustāmi metafiziski, rotaļīgi tuvinot skatītāju ne tikai sava izvēlētā savdabīgā kultūras fenomena – operas – dziļākās būtības apjausmai.