/ Niko Baumgartens / Blogs

Tas brīdis ir klāt – gribu prom no šejienes

Izaugsme joprojām ir vadošais motīvs mūsdienās. Tikai ekonomiskā izaugsme var izvilkt mūs no krīzes, izglābt uzņēmumu no likvidācijas un nodrošināt mūsu izglītību un veselības aprūpi. Nākotnes nav, ja nav izaugsmes. Pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, pilsētas kļūst par pasaules pilsētām, pasaules pilsētas kļūst par mega pilsētām. Izaugsme ir plus zīme, izaugsme ir pozitīva, izaugsme ir liela, augsta un tāla.

Tomēr tajā pašā laikā eksistē vietas, kur viss sarūk, vietas, kur viss funkcionē citādi. Tāpēc, ka lielās kompānijas ir prom, bezdarbs jau kļūst apnicīgs, mirstība ir lielāka nekā dzimstība, un tāpēc, ka cilvēki brauc prom. Šīs vietas vienmēr ir piesaistījušas manu uzmanību. Es iztēlojos, ka šajās vietās ir iespējams ieraudzīt citādu pasaules skatījumu – citādu dzīvības un izdzīvošanas koncepciju. Tās ir vietas, kurās tev ir brīvība atklāties. Tur ir pietiekami daudz vietas. Tu vari atļauties dzīvot. Avīzes nav pilnas ar reportāžām. Nav nepieciešams budžets valdības kontrolei. Un vienmēr īgnie kaimiņi, pastāvīgi gatavi sūdzēties, ir pārcēlušies uz dzīvi citur.

Tomēr attēli no fotogrāfiem, kuri kopš ekonomiskās krīzes ir pievērsušies šai tēmai, nepavisam neatbilst manām fantāzijām par šīm vietām. Šīs fotogrāfijas rāda pamestas ēkas, uzrakstus “pārdod”, narkomānus un garlaikotus jauniešus, kas lēnām top par narkomāniem. Pamestība, depresija, ēnas, sabrukums, skumjas. Vizuāls izaugsmes doktrīnas nocietinājums.

Bet kur ir potenciāli, jaunās idejas, cilvēki, kas domā ārpus rāmjiem? 2010.gada pavasarī es uzsāku izpēti un devos uz Desavu (Dessau). Un tik tiešām: pamestās ēkas ir iespaidīgas, un garāmgājēju sejās es drīzāk saskatīju tukšumu, nevis komforta sajūtu. Pilsēta ir zaudējusi ceturto daļu tās iedzīvotāju kopš Berlīnes mūra krišanas, un es nojaušu, ka cilvēki jūtas pamesti. Desavā tiešām ir bijuši grūti laiki, lielākā daļa uzņēmumu neizdzīvoja ērā, kad sociālisms strauji nomainījās uz kapitālismu. Vietējie politiķi negribēja akceptēt sarukšanu kā nākotnes scenāriju. Tā vietā viņi uzbūvēja arvien vairāk un vairāk iepirkšanās centrus arvien mazākam un mazākam iedzīvotāju skaitam.

Līdz 2002.gadam politiķi un valdības iestādes paziņoja par politisko nostādņu maiņu ar lielu ažiotāžu: “Mazāk ir nākotne” bija Internationale Bauausstellung moto. Uz vietējās kopienas iedzīvotājiem grupa starptautiski atzītu ekspertu un mākslinieku iztērēja vairāk nekā 200 miljonu eiro, lai pielāgotu Desavu pašreizējai sarukšanas situācijai. Vecais koncepts tika pārdots kā kaut kas jauns: iedzīvotāju skaita samazināšanās = dzīvojamo ēku nojaukšana. Taču šoreiz vajadzēja radīt “urbānus kodolus, kurus aptvēra ainaviskas zonas”, tādējādi sekojot mērķtiecīgas nojaukšanas plānam. Rezultāts bija katastrofāls. Pilsētas sejas saglabāšanas centienu rezultātā un iedzīvotāju skaitam samazinoties, pilsētas infrastruktūras uzturēšana kļuva ļoti dārga. Desava varētu drīz izskatīties kā krīzes fotogrāfu bildes: neizmantotas autobusu pieturas, pārslogotas kanalizācijas sistēmas un ielas uz sabrukuma robežas.

Bet iespējams tā nenotiks. Jo ir tādi cilvēki kā Aleksis, kurš kopā ar draugiem ir ierīkojis brīvā stila riteņbraukšanas trasi bijušās vilcienu stacijas telpās. Agija, kuras “erotiskie sociālie pakalpojumi” paredzēti gados vecākiem klientiem. Asociācija, kas pārveidoja alus darītavu par kalnākāpēju treniņzāli. Un Sergejs, kas ir izbijis baletdejotājs un tagad ir kļuvis par diezgan labu automehāniķi. Sporādiskās tikšanās ar īpašiem cilvēkiem, viņu uzskati, žesti un projekti lika man attapties no fantāzijām par sarūkošām pilsētām kā vietām ar milzīgu potenciālu. Bet šīs iedomas palika kā fantāzijas. Tāpēc es zināju, ka esmu atradis nosaukumu savai foto sērijai, kad uz noputējuša loga izlasīju: “Tas brīdis ir klāt – gribu prom no šejienes.”

Mani meklējumi turpinās.

Niko Baumgartens (Nico Baumgarten, 1981) ir vācu fotogrāfs, foto redaktors un izdevējs, kurš dzīvo Amsterdamā. Šomēnes viņš ierobežotā tirāžā izdos savu jaunāko grāmatu Leer, kas stāsta par ikdienišķu pilsētu Vācijā. To iespējams pasūtīt viņa mājas lapā.