Naturalizācijas dārzs

Šis ir mākslinieciskas izpētes projekts par imigrantu naturalizāciju Spānijā jeb par to, kā dabaszinātnes var noteikt nacionālo identitāti.

Cilvēki, kas nāk no bijušajām Spānijas kolonijām, Spānijā veido ievērojamu naturalizēto pilsoņu skaitu. Taču viņi ne vienmēr tiek uzskatīti par neatņemamu Spānijas kultūras sastāvdaļu, tāpat kā tomāti vai kartupeļi. Cilvēki ar migrācijas izcelsmi bieži tiek attēloti kā invazīvi augi. Es izmantoju fotogrāfiju un pētījumu, lai dekonstruētu šos stereotipus.
Likumīgi naturalizācija ir process, kurā kļūt par citas valsts pilsoni. Tiek izvērtēts, vai ārvalstnieks ir integrējies uzņemošajā sabiedrībā un atbilst prasībām, lai viņu atzītu par pilsoni ar tādām pašām tiesībām kā vietējiem iedzīvotājiem. Naturalizācija ir arī jēdziens, ko lieto dabaszinātnēs, attiecinot to uz eksotisku sugu introdukciju jaunā vidē. Dabā naturalizācija var notikt nejauši, bet parasti šo procesu kontrolē cilvēks, cenšoties gūt labumu no jaunu sugu ieviešanas.

Spānijai ir senas tradīcijas eksotisku, komerciāli vērtīgu sugu aklimatizēšanā. No koloniālisma laikiem līdz mūsdienām šai valstij ir bijusi būtiska loma augļu un dārzeņu audzēšanā Eiropā. Spānija ir kļuvusi arī par vienu no vadošajiem Eiropas Savienības “naturalizācijas dārziem”.

No 2010. līdz 2019. gadam Spānijas pilsonību ieguva 1 285 656 cilvēki (saskaņā ar Eurostat datiem). Par šiem jaunajiem spāņiem ir zināms maz. Dažiem ir spēcīgas vēsturiskas saiknes ar Spāniju (piemēram, latīņamerikāņiem un marokāņiem), bet citiem tādu nav (piemēram, austrumeiropiešiem). Atšķirībā no Francijas vai Apvienotās Karalistes, Spānija viņiem vēl nav devusi iespēju aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Vēl nesen Spānija netika uzskatīta par imigrācijas valsti. Tajā ir trūcīgs vizuālais pārskats par pārbraucējiem. Šo plaisu vēlos novērst ar savu fotoprojektu, kurā dokumentēju cilvēkus, kuri izvēlējušies kļūt par Spānijas pilsoņiem.

Šī starpdisciplinārā projekta mērķis ir arī paplašināt Spānijas identitātes definīciju, ar ko spāņu fotogrāfija nodarbojusies jau iepriekš. Tomēr sakņu meklējumi bieži aprobežojas ar folkloru, reliģiju vai literatūru.

Projektu atbalsta Londonas Mākslas universitātes piešķirtā Mead Fellowship balva.

Maša Visocka (1984) dzimusi PSRS, bet dzīvo starp Briseli un Barselonu. Ieguvusi maģistra grādu fotožurnālistikā un dokumentālajā fotogrāfijā Londonas Mākslas universitātes Komunikācijas koledžā, kā arī absolvējusi Politikas zinātņu institūtu Francijā.