Lāsti

Māte nomira pirmā. Taču kādu laiku vēl nāca pie meitas, kad vien viņa pamodās raudādama.
Mājinieki stāstīja, ka naktī dzirdējuši soļus un nemitīgu šūpuļa čīkstēšanu. Un raudāšana apstājusies. Tomēr ģimene vēlējās, lai māte vairs nenāk. Tāpēc, sekojot kaimiņa padomam, viņi istabā izkaisīja zirņus. Tas palīdzēja.

Tad pēc tēva ieradās padomju vara un aizveda viņu prom. Viņi meklēja arī dažus gadus veco meitu, bet viņš melojis, ka viņa nomirusi no tuberkulozes. Patiesībā labi cilvēki meiteni bija paslēpuši graudu kaudzē, un viņa tur sēdējusi vairākas dienas, vēl ilgi pēc tam, kad NKVD bija prom.

Pēc visa notikušā kaimiņi runāja, ka varbūt ar ģimeni kaut kas nav kārtībā, ka viņiem kāds uzlicis lāstu.

Tēvs no izsūtījuma tā arī neatgriezās. No viņa ir palikušas tikai dažas fotogrāfijas. Meita uzskatīja, ka tēvs joprojām ir dzīvs. Kādu dienu, pēc daudzu gadu meklējumiem viņa saņēma miršanas apliecību. Nāves cēlonis: plaušu tuberkuloze. Viņa vēlējās atrast tēva kapu, bet braucieni pa Padomju Savienību bija sarežģīti. Labākus laikus viņa nesagaidīja. Nomira jauna hroniskas slimības dēļ. Tāpat kā māte.

Paaudzēs nodotā trauma ļoti ietekmējusi manu dzīvi. Nepieredzētās bēdas ietekmēja mūsu ģimenes nākamās paaudzes. Ar laiku šīs skumjas izplēnēja, līdz beidzot ieguva nenoteiktas formas tukšumu, kas mani pavadījis, kopš sevi atceros. Domāju, ka tā bija sava veida neapzināta solidaritāte ar cilvēku, kurš piedzīvojis šīs briesmīgās lietas. Mana māte šo “dāvanu” saņēma no savas mātes un pēc tam nodeva man.

Vai varbūt šī trauma nav īsta? Varbūt es to izdomāju, iztēlojos. Varbūt man tā bija vajadzīga, lai kaut kā izskaidrotu savu dzīvi. Visu, kas tajā ir nepilnīgs, neatbilst manam redzējumam.
Vai varbūt tieši tāds es esmu. Apzīmēts ar traumu, kas neeksistē. Tādu, kas izskaidrotu visu, kas sniedz priekšstatu par nākotni un iesakņojusies pagātnē.

Kamils Sležinskis (Kamil Śleszyński, 1982) – pašmācības ceļā apguvis dokumentālo fotogrāfiju, vairāku fotogrāmatu autors. Savos darbos pievēršas sarežģītām tēmām, kas saistītas ar sociālo izolāciju un identitāti. Dzīvo un strādā Podlasē, Polijā.