Iespējamais iemesls

2012. gada 3. janvārī, kad mana māsa ceļā uz mājām Helsinkos šķērsoja gājēju pāreju, viņu notrieca jau iepriekš pieķerts dzērājšoferis, kurš pēc negadījuma aizbēga no notikuma vietas. Tajā brīdī mana un manas ģimenes dzīve sadalījās divās daļās – pirms un pēc. Kamēr mēs cīnījāmies ar zaudējumu, policija rūpīgi izmeklēja avāriju un tās sekas plaši atspoguļoja Somijas plašsaziņas līdzekļi. Pēc tam tabloīdos un vakara ziņu raidījumos ikvienam – sākot no valdības ministriem līdz pat garāmgājējiem – tika dota iespēja paust sašutumu, nosodot vainīgo, kuram jau iepriekš bija sešas sodāmības par braukšanu reibumā. Divpadsmit gadu laikā nav notikušas nekādas politiskas vai sociālas pārmaiņas.

Kamēr policija izmeklēja sīkākās detaļas, piemēram, avārijas simulācijas, mediju stāsti šo lietu reducēja līdz personāžiem veltītai drāmai starp nevainīgu upuri un ļaunprātīgu vainīgo. 2018. gadā nejauši lasot policijas ziņojumu, es pēkšņi sajutu empātiju pret vainīgo Jani – 25 gadus vecu metālkalēju, kuram bija divi bērni un kurš jau ilgstoši cīnījās ar alkoholismu.

Iespējamais iemesls ir dokumentāls projekts, kas mēģina izprast atkarības sociālos apstākļus, kas saistīti ar manas māsas nāvi. Apvienojot arhīvu pētījumus, rekonstrukcijas un dažādas fotogrāfijas formas, projekts veido daudzslāņainu stāstu par vainīgo avārijas dienā.

Veicot arhīvu pētījumus, esmu apkopojis vizuālos un tekstuālos materiālus par šo lietu, piemēram, 13 ziņu sižetus, vairāk nekā 40 laikrakstu publikācijas, kā arī policijas ziņojumu ar aculiecinieku liecībām un fotogrāfijām. Pamatojoties uz šo pētījumu, esmu atkārtoti inscenējis un atveidojis notikumus, par kuriem nebija vizuālu liecību. Dažkārt esmu strādājis ar patiesajiem aculieciniekiem, kuri manas kameras priekšā atveidoja notikuma ainas, savukārt citi attēli tapuši sadarbībā ar aktieriem.

Izdotā grāmata (Probable Cause, Kult Books, 2026) atspoguļo sabiedrības priekšstatus par alkoholismu un atkarību, pārveidojot tolaik medijos izplatītos, uz emocijām balstītos stāstus. Apvienojot dažādu avotu tekstuālos un fotomateriālus, spekulācijas un šaubas kļūst par sākumpunktiem, lai dziļāk izprastu saikni starp alkoholismu, nevērību un vardarbīgu noziegumu.

Henrijs Airo (Henri Airo, 1996) ir mākslinieks un pasniedzējs, kurš dzīvo un strādā Helsinkos. Savā mākslinieciskajā darbībā izmanto dokumentālus stāstus, lai pievērstos dažādām sociālām parādībām. Darbi izstādīti Krakovas Fotomēnesī (2019), Amos Rex (2020), PhMuseum LAB (2022), Helsinku Kunsthalle (2025) u. c. Saņēmis starptautiskus apbalvojumus: PhMuseum Criticae balvu (2022), Kunsthalle Seinäjoki vasaras mākslinieku rezidenci (2024), Encontros da Imagem fotogrāmatas balvu (2025) u. c. Kopš 2020. gada – festivāla Utopias Lahti mākslinieciskais direktors.